Pašvaldību iepirkumi par ēku renovāciju nonākuši KP redzeslokā

Konkurences padome (KP) pēdējā laikā ir saņēmusi vairākus signālus par iespējamiem konkurences pārkāpumiem daudzdzīvokļu māju renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas projektos un minēto projektu pārmērīgi augstām izmaksām.

Tādēļ KP nosūtījusi visām Latvijas pašvaldībām vēstuli, sniedzot rekomendācijas un norādot uz praksi, ko pašvaldībām kā pasūtītājiem iepirkumos par daudzdzīvokļu māju renovāciju un energoefektivitātes paaugstināšanu nevajadzētu pieļaut.

KP rekomendācijas pašvaldībām iepirkumos:

• veikt rūpīgu tirgus izpēti – identificēt pēc iespējas vairāk potenciālos pretendentus, iepazīties ar to piedāvātajiem pakalpojumiem, cenām un izmaksām. Tas ļaus ne tikai izvērtēt iespējas iegādāties ēku renovācijām nepieciešamos pakalpojumus atbilstoši finansiālajām iespējām, bet arī iegūt visaptverošu priekšstatu par tirgus situāciju un savlaicīgi reaģēt, ja pretēji tirgus izpētē iegūtajai informācijai iepirkumā piedāvājumu iesniedzis mazāks pretendentu skaits vai tiek piedāvāta nepamatoti augsta (vai retāk – zema) cena;
• sagatavot iepirkumu dokumentāciju, jo īpaši iepirkumu tehniskās specifikācijas, patstāvīgi;
• gadījumos, kad tehnisko specifikāciju nav bijis iespējams izstrādāt saviem spēkiem, izvērtēt nozares asociāciju vai sabiedrisko organizāciju ekspertu piesaisti, lai mazinātu iespējamu interešu konflikta un konkurences tiesību pārkāpumu risku;
• vēl pirms iepirkuma izsludināšanas apsvērt nepieciešamību veikt neatkarīgu būvniecības izmaksu noteikšanu;
• situācijās, kad pretendentu piedāvātās cenas būtiski pārsniedz pasūtītāja aplēses, apsvērt iepirkuma pārtraukšanu, jo īpaši gadījumos, kad iepirkumā piedalījies neliels pretendentu skaits.

KP sniegtās norādes pašvaldībām par to, kas iepirkumos nebūtu pieļaujams:

• iesaistīt konkrētus pretendentu pārstāvjus tehniskās specifikācijas izstrādē, ja šie pretendenti piedalās tajā pašā iepirkumā;
• nepieļaut situācijas, kurās pretendents veic tehniskās specifikācijas izstrādi pasūtītāja vietā un piedalās attiecīgajā iepirkumā (KP kategoriski neatbalsta šādu praksi);
• nepieļaut situācijas, kurās tehniskā specifikācija vai citas iepirkuma nolikuma prasības tiek izmantotas, lai mākslīgi sašaurinātu konkurenci;
• nepieļaut gadījumus, kad prasības netieši veicina konkrēta pretendenta uzvaru;
• neizmantot iepirkuma prasības iepriekšēju nesaskaņu risināšanai, piemēram, ierobežojot iespēju uzvarēt pretendentam, kurš aktīvi izmantojis tiesības iesniegt sūdzības par iepirkuma nosacījumiem.

Vienlaikus KP vērsusi pašvaldību uzmanību uz apstākli, ka tā redzeslokā jau ir bijuši gadījumi, kad daudzdzīvokļu māju renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas projektos tika konstatēta aizliegta vienošanās, divu būvniecības uzņēmumiem savstarpēji sadalot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanas objektus^[1], un par šo pārkāpumu karteļa dalībniekiem tika piemērots 108 472,36 eiro naudas sods. 

KP aicinājusi pašvaldības izmantot KP tīmekļa vietnē esošo pretendentu pārbaudes rīku “Karteļu signālsaraksts”^[2]un neskaidrību vai šaubu gadījumā izmantot iespēju konsultēties ar KP amatpersonām telefoniski vai klātienē. Tāpat, lai veicinātu pasūtītāju izpratni par aizliegtas vienošanās pazīmēm, KP aicinājusi sekot līdzi tās organizētajām bezmaksas apmācībām.

Pasūtītāju bezdarbība, nereaģējot uz konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm, tai skaitā sakritībām piedāvājumos vai veicinot ilgstošu, acīmredzamu konkurences trūkumu iepirkumos, var tikt vērtēta gan kā karteļa veicināšana un atbalstīšana, gan arī kā konkurences neitralitātes pārkāpums. Tāpat pasūtītāja rīcību, pienācīgi nereaģējot uz konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm vai citām sakritībām piedāvājumos, iespējams vērtēt kā pasūtītāja bezdarbību vai nolaidīgu amata pienākumu pildīšanu.