Publicēts: 22.12.2023.

Publiskas personas iesaiste komercdarbībā

Publiskai personai, darbojoties jomā, kurā preces un pakalpojumus tirgus dalībnieki spēj piedāvāt brīvas konkurences apstākļos, pastāv risks deformēt konkurenci un ilgtermiņā ne tikai negatīvi ietekmēt komercdarbības vidi, bet arī patērētāju intereses. Tādējādi publiskā sektora iesaistei komercdarbībā ir noteikti ierobežojumi.

Pati par sevi līdzdalība kapitālsabiedrībā nerada Konkurences likuma 14.1 panta pārkāpumu. Tomēr publiskai personai un tās kontrolētai kapitālsabiedrībai savā darbībā jāievēro konkurences neitralitātes princips un jānodrošina, ka publiskas personas resursi vai administratīvas priekšrocības netiek izmantotas tādā veidā, kas nepamatoti ierobežo vai deformē konkurenci.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmo daļu publiska persona tautsaimniecības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai un savu funkciju efektīvai izpildei, ievērojot konkurences neitralitātes principu un racionāli un ekonomiski pamatoti izmantojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

  • tiek novērsta tirgus nepilnība;

  • tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai, vai kas paredzēti eksporta tirgiem;

  • tiek pārvaldīti īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Publiskas personas dibinātai kapitālsabiedrībai vai publiskas personas kontrolētai kapitālsabiedrībai, veicot arī citas darbības, tostarp izstrādājot inovācijas vai ieejot un darbojoties eksporta tirgos, savā rīcībā ievēro vispārējos stratēģiskos mērķus, kā arī brīvu un godīgu konkurenci un valsts atbalsta noteikumus.

Izmaiņas publisku personu līdzdalības izvērtēšanas kārtībā

No 01.08.2026. ir mainīta publisku personu līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanas kārtība.

Turpmāk ne retāk kā reizi piecos gados kapitāla daļu turētājam vai tā pārstāvim jāsagatavo priekšlikums par publiskas personas ieguldījuma stratēģiju, pamatojot to ar plašāku ieguldījuma stratēģijas izvērtējumu. Tajā jāvērtē ne tikai tas, vai līdzdalība kapitālsabiedrībā joprojām ir nepieciešama un atbilst likuma prasībām, bet arī kapitālsabiedrības darbības rezultāti, iesaiste konkrētos tirgos, attīstības potenciāls, līdzdalības apmērs, saņemtais komercdarbības atbalsts un citi būtiski apstākļi. 

Gan pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas sagatavojamā izvērtējuma saskaņošanas procesā, gan ieguldījuma stratēģijas izvērtēšanas ietvaros publiskajai personai jānodrošina konsultēšanās ar komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, lai noskaidrotu privātā sektora viedokli un iespējamos konkurences riskus.

Mainīta arī konsultēšanās kārtība ar Konkurences padomi. Pašvaldībai obligāti jākonsultējas ar konkurences aizsardzības jomā kompetentajām institūcijām (t.sk. Konkurences padomi) tikai, ja komersantus pārstāvoša biedrība vai nodibinājums izvērtēšanas procesā ir iesniedzis argumentētus iebildumus. Ja pašvaldība saņemtos iebildumus vai Konkurences padomes viedokli neņem vērā, tai savs lēmums ir jāpamato. 

Jaunā kārtība paredz plašāku un datos balstītu izvērtējumu, vienlaikus nostiprinot pašas publiskās personas atbildību par pieņemtā lēmuma pamatotību.

Jaunais regulējums paredz arī pašvaldības domei pienākumu izdot saistošos noteikumus, kuros nosaka tirgus nepilnības konkrētās jomās vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai stratēģiski svarīgos pašvaldības īpašumus, preces un pakalpojumus.

Publiskas personas pienākums veikt izvērtējumu

Pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā publiska persona izvērtē paredzēto rīcību, ietverot arī tās ekonomisko izvērtējumu. Izvērtējumā publiskai personai jāpamato, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā noteiktos mērķus un kapitālsabiedrībai izvirzīto vispārējo stratēģisko mērķi nav iespējams efektīvi sasniegt citādā veidā. 

Lai izvērtējums būtu pilnīgs un objektīvs, tam būtu jābūt balstītam aktuālos, konkrētos un pārbaudāmos datos. Tajā citstarp izvērtējama situācija attiecīgajā preču vai pakalpojumu tirgū, privāto tirgus dalībnieku spēja un ieinteresētība nodrošināt attiecīgās preces vai pakalpojumus, iespējamās alternatīvas publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā, paredzētās rīcības ekonomiskā lietderība, ietekme uz konkurenci, kā arī iespējamie konkurences neitralitātes riski.

Kapitāla daļu turētājam vai tā pārstāvim ne retāk kā reizi piecos gados jāsagatavo priekšlikums par publiskas personas ieguldījuma stratēģiju. Priekšlikums jāpamato ar ieguldījuma stratēģijas izvērtējumu, kurā citstarp vērtē, vai līdzdalība kapitālsabiedrībā atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas nosacījumiem un ir lietderīga.

Izvērtējumā ietver arī kapitālsabiedrības darbības rezultātus, tās iesaisti preču un pakalpojumu tirgos, stratēģiskās attīstības potenciālu, līdzdalības apmēra pamatojumu, informāciju par meitas sabiedrībām, saņemto komercdarbības atbalstu, publiskas personas nodotajiem aktīviem un deleģējuma līgumiem, kā arī informāciju par konsultācijām ar komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem.

Publiskas personas pienākums konsultēties un KP atzinums

Izvērtējuma saskaņošanas procesā publiskai personai ir pienākums konsultēties ar komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem.

Konsultāciju mērķis ir iegūt informāciju par tirgus faktisko situāciju, privāto tirgus dalībnieku iespējām un ieinteresētību nodrošināt attiecīgās preces vai pakalpojumus, kā arī identificēt iespējamos konkurences ierobežošanas un konkurences neitralitātes riskus.

Izvērtējums ir jāveic par katru no publiskas personas kapitālsabiedrības darbības veidiem.

Lai konsultēšanās būtu jēgpilna un komersantus pārstāvošās biedrības vai nodibinājumi varētu sniegt argumentētu viedokli publiskai personai jānodrošina iespēja iepazīties ar pietiekamu informāciju par: kapitālsabiedrības esošajiem vai plānotajiem darbības veidiem; publiskas personas līdzdalības mērķiem; tirgus situācijas un ekonomiskās lietderības izvērtējumu; apsvērtajām alternatīvām; publiskas personas sākotnēji identificēto ietekmi uz konkurenci u.c. būtisku informāciju, kas raksturo publiskās personas darbību. 

Saņemtie viedokļi un iebildumi ir jāizvērtē pēc būtības un jāatspoguļo publiskas personas sagatavotajā izvērtējumā.

Pašvaldībai ir pienākums obligāti konsultēties ar Konkurences padomi, ja izvērtējuma saskaņošanas procesā komersantus pārstāvoša biedrība vai nodibinājums ir iesniedzis iebildumus. Tādā gadījumā pašvaldība iesniedz Konkurences padomei sagatavoto izvērtējumu, konsultāciju procesā saņemtos viedokļus un iebildumus, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama izvērtējuma pamatotības un iespējamās ietekmes uz konkurenci novērtēšanai. Ja pašvaldība neņem vērā Konkurences padomes viedokli vai komersantus pārstāvošo biedrību vai nodibinājumu iebildumus, tai izvērtējumā jāietver pamatojums šādai rīcībai. 

Ja konsultāciju procesā argumentēti iebildumi nav saņemti, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta ceturtā daļa nenosaka pašvaldībai obligātu pienākumu konsultēties ar Konkurences padomi. Vienlaikus pašvaldība var vērsties Konkurences padomē pēc konsultācijas, ja tā vēlas saņemt Konkurences padomes viedokli par iespējamo ietekmi uz konkurenci. 

Konkurences padome atzinumā publiskai personai sniedz Konkurences padomes viedokli par kapitālsabiedrības darbības veidu atbilstību vai neatbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā ietvertajiem nosacījumiem un ietekmi uz konkurenci. 

Saskatot iespējamus neatbilstības Konkurences likuma 14.1 pantam riskus, Konkurences padome atzinumā var vērst publiskas personas uzmanību uz šiem riskiem un iespējamo publiskas personas un tās kapitālsabiedrības rīcību, lai šos riskus novērstu.

Konkurences padomes viedoklis neaizstāj publiskas personas pienākumu patstāvīgi veikt pilnīgu un objektīvu tiesisko un ekonomisko izvērtējumu. Lēmumu par publiskas personas ieguldījuma stratēģiju, līdzdalības saglabāšanu vai līdzdalības apmēra izmaiņām pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. 

KP atzinumi 

Atzinumi par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā

Atzinumi par pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībā

Noderīgi materiāli 

Konkurences padome informē, ka pašlaik pārskata un aktualizē tīmekļvietnē publicētos palīgmateriālus, lai pielāgotu tos no 01.08.2026. spēkā esošajam normatīvajam regulējumam.

Līdz materiālu aktualizēšanai tie izmantojami tiktāl, ciktāl tajos ietvertā informācija nav pretrunā spēkā esošajām Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma redakcijām.