Apvienošanās

22.06.2023. Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut AS “Eesti Gaas” iegūt izšķirošu ietekmi pār AS “Gaso”. KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS “Eesti Gaas” grupas uzņēmumi pārdod klientiem cauruļvadu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi (CNG), saspiestu biometānu (CBM) un sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kā arī pārvalda lielāko gāzes sadales tīklu Igaunijas teritorijā. AS “Eesti Gaas” grupa aktīvi nodarbojas ar starptautisko gāzes vairumtirdzniecību. Vēl minētā uzņēmumu grupa nodarbojas arī ar saules enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību.

AS “Eesti Gaas” meitas uzņēmums SIA “Elenger” pārdod dabasgāzi un elektroenerģiju mājsaimniecībām un korporatīvajiem klientiem Latvijā. Turklāt SIA “Elenger” un OÜ “Elenger Marine” korporatīvajiem klientiem piedāvā arī LNG risinājumus ārpus tīkla. Bez tam Latvijā darbojas arī citi AS “Eesti Gaas” grupas, proti, tās mātes sabiedrības AS “Infortar”, uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar elektroenerģijas ražošanu u.c. darbības veidiem.

Savukārt Latvijas AS “Gaso” ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā, nodrošinot dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas līdz gala patērētājiem. AS “Gaso” nodrošina sadales infrastruktūras attīstību, dabasgāzes pieslēgumu izbūvi, sistēmas ekspluatāciju un dabasgāzes uzskaiti, kā arī avārijas dienesta darbību.

Ņemot vērā, ka AS “Gaso” un AS “Eesti Gaas” meitas sabiedrība SIA “Elenger Latvija” darbojas divos secīgos dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmos, tad tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Vērtējot AS “Eesti Gaas” un AS “Gaso” vertikālo integrāciju, ir jāņem vērā uzņēmumu darbību ietekmējošie normatīvie akti, piemēram, Enerģētikas likums un no tā izrietošie normatīvie akti neparedz tiesības dabasgāzes tirgotājiem piedalīties faktiskā dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanā jeb dabasgāzes piegādē. Tāpat Enerģētikas likuma 45. panta 1.1 daļa paredz tikai atsevišķus gadījumus, kad sadales sistēmas operators ir tiesīgs piedalīties dabasgāzes tirdzniecībā – dabasgāzes iepirkumos no piegādātājiem vai dabasgāzes tirdzniecībā lietotājiem. Tādējādi atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam dabasgāzes tirgotāja un dabasgāzes sadales sistēmas operatora darbības jomas un funkcijas ir stingri nodalītas. Vienlaikus Enerģētikas likums nosaka, ka dabasgāzes sadales sistēmas operatoram jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kuras atbild par dabasgāzes sadales sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi.

Tā rezultātā AS “Eesti Gaas” un AS “Gaso” apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu vertikālā integrācija faktiski nevar tikt īstenota, t.i., apvienošanās dalībnieki nevarēs gūt labumu no vertikālās integrācijas.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, apvienošanās darījumiem, kas atbilst Konkurences likumā noteiktajiem kritērijiem, nepieciešama Konkurences padomes atļauja. Tādējādi Konkurences padome nodrošina valstisku kontroli pār tirgu koncentrēšanos, lai neveidojas tādas strukturālas izmaiņas, kuru rezultātā patērētājiem ilgtermiņā tiek ierobežotas izvēles iespējas vai preces un pakalpojumi jāiegādājas par nekonkurētspējīgu cenu. Plašāka informācija par apvienošanās kontroli Latvijā pieejama Konkurences padomes tīmekļvietnes sadaļā “Tirgus dalībnieku apvienošanās”.