Burti
A  A  A

​Tiesa pirmoreiz nolemj piedzīt zaudējumu atlīdzību no publiskas personas par konkurences pārkāpumu



Latvijas Republikas Augstākā tiesa nolēmusi, ka Rīgas brīvostas pārvaldei ir pienākums atlīdzināt privātā uzņēmuma AS “PKL Flote” zaudējumus par publiskas personas likumam neatbilstošu iesaisti komercdarbībā un tam sekojošu Konkurences likuma pārkāpumu. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem jāsamaksā uzņēmumam gandrīz 1,35 miljoni eiro.

Tiesa, konstatējot Konkurences likuma pārkāpumu, atzina, ka Rīgas brīvostas pārvaldes sniegtie velkoņu pakalpojumi ir prettiesiski, neievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos gadījumus, kad publiska persona ir tiesīga veikt komercdarbību. Tāpat tiesa secināja, ka Konkurences padomes (KP) konstatētais par Rīgas brīvostas pārvaldes dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un tās konkurenta AS “PKL Flote” darbības – velkoņu pakalpojuma sniegšanas – ierobežošanu ostā, kalpo par pamatu zaudējumu atlīdzībai. Spriedumā Rīgas apgabaltiesa lēma, ka AS “PKL Flote” ir tiesīga saņemt ne tikai no 2008. gada līdz 2009. gadam negūto peļņu, kuru pārkāpuma laikā sev ieguva Rīgas brīvostas pārvalde, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar velkoņu dīkstāvi. Kopā tie mērāmi gandrīz 1,35 miljonu eiro vērtībā.

Šī ir pirmā reize, kad vispārējās jurisdikcijas tiesa Latvijā ir atzinusi, ka publiskai personai ir pienākums kompensēt zaudējumus privātai komercsabiedrībai par pieļautu Konkurences likuma pārkāpumu.

“Kopš Latvija ir pārņēmusi ES Direktīvu par zaudējumu atlīdzību, ikviens konkurences pārkāpumā cietušais var pārkāpējam prasīt kompensēt radušos zaudējumus. Jo biežāk cietušie izmantos šīs tiesības, jo vairāk potenciālie pārkāpēji mācīsies no citu kļūdām un atturēsies no negodprātīgas rīcības. Tādējādi par preventīvu rīku konkurences kropļojumu mazināšanā kalpo ne tikai Konkurences padomes uzliktie sodi, bet arī atlīdzinātie zaudējumi,” zaudējumu atlīdzības ieguvumus uzsver KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Neskatoties uz to, ka Rīgas brīvostas pārvalde iesniedza sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, Augstākā tiesa atteicās ierosināt kasācijas sūdzību, un spriedums stājās galīgā spēkā. 

Konkrētajā lietā Konkurences likuma pārkāpuma fakts tika balstīts uz KP 2009. gada lēmumu. KP vairākkārtīgi - 2009. gadā, 2011. gadā un 2015. gadā - sodījusi Rīgas brīvostas pārvaldi par konkurences kropļošanu, izmantojot savu administratīvo varu, lai nodrošinātu konkurences priekšrocības sev piederošajiem velkoņiem un kavētu privāto velkoņu kompāniju iespējas strādāt ostā. Konkurence ostā tika deformēta vairāk nekā septiņu gadu garumā.