Burti
A  A  A

KP rosina atvērt konkurencei transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgu



Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu konstatēja, ka valsts nepamatoti ierobežo privātā sektora iespējas sniegt vienu no tehniskās apskates komponentēm – transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli. KP brīdina, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

Tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatēja, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū – pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Kāda ir tehniskā stāvokļa kontroles sistēma Latvijā un tās radītie riski

Latvijā tehniskā stāvokļa kontroles veikšana ir uzticēta VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD), kas šo pakalpojumu nodrošināšanai ir akreditējusi arī četras citas sabiedrības, kurās CSDD pati ir arī kapitāldaļu turētāja un īsteno kontroli pār tām. Konstatējams, ka šīs sabiedrības kopīgi ar direkciju atrodas kolektīvā dominējošā stāvoklī.

Ņemot vērā CSDD dubulto lomu – sasaisti ar četrām sabiedrībām un vienlaicīgo darbošanos transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū –, KP norāda uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas ierobežo konkurenci un rada būtiskus riskus tirgus attīstībai nākotnē. Proti, lemjot par potenciālo konkurentu ienākšanu tirgū, CSDD nav iespējams būt objektīvai un neitrālai, jo direkcijai ir finansiāla interese aizsargāt sev daļēji piederošo sabiedrību darbību un ierobežot citus uzņēmumus ienākt tirgū.

KP atgādina, ka valsts un pašvaldības drīkst iesaistīties uzņēmējdarbībā tikai atsevišķos gadījumos, tajā skaitā, ja privātais sektors nevar nodrošināt pakalpojumu sniegšanu jeb pastāv tirgus nepilnība. Uzraudzībā KP konstatēja, ka Latvijas tirgū salīdzinājumā ar ES dalībvalstīm, kur tehniskā stāvokļa kontroles tirgus ir atvērts brīvai konkurencei, sniegtais pakalpojums nav specifisks. Turklāt aptuveni 60 % KP aptaujāto servisu pauda interesi un zināšanu pietiekamību, lai iesaistītos šajā tirgū. Līdz ar to valsts iesaiste tehniskā stāvokļa kontroles tirgū ir vērtējama kā nepamatota.

KP konstatēja, ka Latvijā ir ievērojami būtiskāki ierobežojumi uzņēmumiem iesaistīties šajā tirgū, nekā paredz ES minimālās prasības. Analizējot citu valstu piemērus, KP secināja, ka Latvijas sistēmas modelis un tajā noteiktie ierobežojumi nepamatoti pārsniedz tos, kas nepieciešami ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai, kaitē patērētājiem un noslēdz tirgu privātajam sektoram.

Kāda ir sistēmas negatīvā ietekme uz konkurenci

Valsts nepamatotie ierobežojumi rada nozīmīgas konkurences priekšrocības esošajiem tirgus spēlētājiem, vienlaikus būtiski kropļojot konkurenci un kavējot tirgus attīstību.

KP norāda, ka CSDD darbība ir balstīta uz Satiksmes ministrijas (SM) vadlīnijām, kurās ietvertie nosacījumi nav samērīgi un jaunu spēlētāju iesaisti tirgū padara faktiski neiespējamu. Ja tiktu apsvērta jaunu staciju veidošana, primāri tiek garantētas priekšrocības tieši CSDD un akreditētajām sabiedrībām, nevis vienlīdzīgas iespējas jebkuram tirgus dalībniekam.

Konkurenci arī negatīvi ietekmē tas, ka akreditētās sabiedrības nekonkurē savstarpēji par klientiem, jo katrai ir iedalīta konkrēta teritorija, kurā sniegt savus pakalpojumus. Līdz ar to ir radītas līdzvērtīgas sekas vienam no smagākajiem konkurences pārkāpumiem – tirgus sadalei. Tas savukārt patērētājiem ierobežo iespējas brīvi izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.

Vienlaikus akreditētās sabiedrības ir pasargātas no konkurences spiediena, jo tām ir  automātiska darbības līguma pagarināšana ar CSDD. Tādējādi nedz šīm sabiedrībām, nedz jauniem tirgus dalībniekiem nav iespējas konkurēt par pakalpojumu sniegšanu konkrētajās stacijās nākamajā līguma termiņā, pilnībā izslēdzot jebkādas konkurences iespējas.

Kāda ir sistēmas negatīvā ietekme uz patērētājiem

Esošā sistēmas modeļa radītie konkurences ierobežojumi atstāj negatīvu ietekmi uz tiešajiem pakalpojuma saņēmējiem – patērētājiem.

KP izceļ, ka tikai brīvas konkurences apstākļos patērētāji var saņemt cenas, kas ir konkurētspējīgas un atspoguļo patieso tirgus situāciju. Noslēgtā tirgus apstākļos pēdējo desmit gadu laikā patērētājiem izmaksas par tehniskās kontroles veikšanu ir augušas par 50 – 60 %. Salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā tās ir vienas no augstākajām, kamēr Baltijā – augstākās.

Tāpat patērētājiem ir būtiska ierobežota pakalpojuma pieejamība. Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 700 tūkstoši transportlīdzekļu, no kuriem 30 % atrodas Rīgā, kur ir tikai viena tehniskās apskates stacija, kas ir vidēji par 20 reizēm mazāk nekā atvērta tirgus apstākļos. KP norāda – ņemot vērā, ka CSDD lemj par staciju skaitu un atrašanās vietām, patērētājiem ir apgrūtināta pakalpojuma pieejamība, un tā neatbilst pieprasījuma vajadzībām. Papildus augstās pakalpojuma cenas un zemā pieejamība patērētājiem rada citus izdevumus, piemēram, patērētā laika veida.

Citu valstu pieredze liecina, ka atvērtā tirgū patērētājiem ir iespējams izvēlēties sev cenas un pieejamības ziņā labāko pakalpojuma sniedzēju, kā arī saņemt papildu pakalpojumus, kas ir iekļauti cenā, piemēram, atkārtotu bezmaksas kontroles veikšanu, transportlīdzekļa mazgāšanu, elastīgus darba laikus u.c. Latvijas patērētājiem ir liegts saņemt dažādus konkurences labumus.

Atvērts tehniskās kontroles tirgus Latvijā – turpmākā rīcība

Lai novērstu valsts nepamatotu iejaukšanos tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, novērstu konkurences ierobežojumus un negatīvo ietekmi uz patērētājiem, KP rosina šo tirgu atvērt brīvai konkurencei. Kā optimālo sistēmu konkrētajam tirgum iestāde piedāvā valstij saglabāt uzņēmumu akreditācijas un uzraudzības funkciju, kamēr pakalpojuma sniegšanu uzticēt privātajam sektoram – servisiem un remontdarbnīcām –, kas vienlaikus varētu gan identificēt un novērst transportlīdzekļa defektus, gan veikt tehnisko kontroli.

KP noliedz pieņēmumus, ka atvērtā tirgū samazinātos ceļu satiksmes drošība. Proti, citu ES dalībvalstu pieredze un ES Tiesas prakse apstiprina – drošība uz ceļiem nav atkarīga no tirgus modeļa. Tā ir atkarīga no efektīva valsts uzraudzības mehānisma ieviešanas un uzraudzības.

KP norāda, ka CSDD piemērotā darbības politika, kas ietverta SM vadlīnijās, ir pretrunā ar ES tiesību normām, un satur Līguma par ES darbību (LESD) pārkāpuma – dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas – pazīmes. Lai Latvija būtu atbilstīga ES tiesību normām un nodrošinātu brīvas un godīgas konkurences apstākļus, KP ir nosūtījusi nosūtījusi atbildīgajai institūcijai - SM - vēstuli ar aicinājumu līdz š.g. 1. oktobrim iesniegt nepieciešamo rīcības un pasākumu plānu. Neizpildes gadījumā KP ir tiesības ierosināt pārkāpuma lietu par LESD 102. panta pārkāpumu CSDD darbībās.