Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir viens no tirgiem, kam Konkurences padome (KP) vairāku gadu garumā ir pievērsusi īpašu uzmanību. Pēc jaunākajiem KP pieejamajiem datiem - monopola apstākļos atkritumu apsaimniekošanas cena ir vidēji par 24% augstāka, nekā pašvaldībās, kurās noticis publiskais iepirkums.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir viens no tirgiem, kam Konkurences padome (KP) vairāku gadu garumā ir pievērsusi īpašu uzmanību. 2016. gadā KP veica visaptverošu pētījumu par atkritumu apsaimniekošanu Latvijā, savukārt 2019. gadā KP ierosināja lietu par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu SIA “Getliņi EKO” un Rīgas pilsētas pašvaldības darbībās, uzticot atkritumu apsaimniekošanu jaunizveidotajam uzņēmumam AS “Tīrīga” un tādējādi cenšoties Rīgā uz 20 gadu periodu ieviest monopolu atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Tā rezultātā būtu iznīcināta līdzšinējā konkurence tirgū, kas pastāvēja starp četriem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī patērētāju iespējas izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu. Lai to nepieļautu, KP pieņēma lēmumu par pagaidu noregulējumu, kura mērķis bija saglabāt konkurences struktūru tirgū, kamēr notiek lietas izmeklēšana. KP gala lēmums par iespējamo pārkāpumu jāpieņem līdz šī gada vasarai. 

Problēmas rodas normatīvā regulējuma dēļ

Lielākoties konkurences problēmas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā Latvijā rodas nepilnīgā regulējuma dēļ. Jau 2016. gadā KP veiktajā tirgus uzraudzībā tika konstatēts, ka pastāv būtiskas barjeras uzņēmumu piekļuvei un darbībai tirgū, kas izriet no normatīvā regulējuma. Likums nosaka, ka Latvijā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Līdz ar to pašvaldībām ir sniegtas iespējas ietekmēt konkurenci tirgū – pat likvidējot to, kur tā iepriekš pastāvējusi.

Pašvaldības var veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu patstāvīgi bez iepirkuma procedūras jeb pēc “in-house principa”, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu ar savu kapitālsabiedrību, vai izraudzīties atkritumu apsaimniekotāju konkurences ceļā, rīkojot iepirkumu. Ja pašvaldība izvēlas pakalpojuma sniedzēju iepirkuma procedūras ceļā, tad privātajam uzņēmumam tiek dota iespēja iegūt tiesības sniegt pakalpojumu ar samērīgu termiņu un par konkrētu cenu. Tādējādi konkurences ceļā ir izvēlēts labākais piedāvājums. Taču kā rāda 2020. gada sakumā apkopotie dati[1], vairums Latvijas pašvaldību atkritumu apsaimniekošanu uztic savām kapitālsabiedrībām, un pēdējos gados šī tendence ir pieaugoša.

Atkritumu apsaimniekotājus visbiežāk izvēlas bez iepirkuma

To pašvaldību skaits, kas pēdējo četru gadu laikā atkritumu apsaimniekošanu organizē bez iepirkuma, uzticot pakalpojumu sniegt savām kapitālsabiedrībām, ir pieaudzis par desmit procentu punktiem jeb no 48% 2016. gadā uz 58% 2020. gadā. Pēc “in-house principa” strādā, piemēram, vairāku pašvaldību veidotais uzņēmums SIA “ZAAO”, kas sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu Ziemeļvidzemes reģionā, atsevišķos novados Malienas reģionā un Saulkrastos, tāpat arī SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””, kas kopš 2018. gada bez konkursa nodrošina atkritumu savākšanu Piejūras reģiona novados.

Kopā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu Latvijā sniedz 37 uzņēmumi, no tiem 29 uzņēmumi jeb 78% ir publisku personu kapitālsabiedrības. Kaut arī lielākajā daļā novadu atkritumu apsaimniekošanu veic pašvaldību īpašumā esoši uzņēmumi, pārsvarā tie ir nelieli uzņēmumi, kas katrs atsevišķi veido nelielu daļu no kopējā atkritumu apsaimniekošanas tirgus. Lielākais no tiem ir SIA “ZAAO”, kas veido aptuveni 5% no kopējā tirgus apgrozījuma.

Latvijā trīs lielākie pakalpojuma sniedzēji pēc apgrozījuma ir privātie komersanti[2]. Lielākais no tiem ir SIA “Clean R”, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanu vismaz 16 dažādās Latvijas pilsētās un novados. Otrs lielākais uzņēmums ir SIA “ECO Baltia Vide”, veidojot aptuveni 12% no kopējā tirgus apgrozījuma, bet trešais – SIA “Pilsētvides serviss”, kas veido aptuveni 5% no kopējā apgrozījuma.

Cenas atšķiras līdz pat 2,5 reizēm

Ņemot vērā publiski pieejamās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas cenas, kas atrodamas pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju mājaslapās, atkritumu apsaimniekošanas tarifi dažādās Latvijas pašvaldībās atšķiras līdz pat 2,5 reizēm. Savukārt apsaimniekošanas mediānas[3] tarifs Latvijā ir 18,42 eiro ar PVN par kubikmetru sadzīves atkritumu.

Pašvaldībās, kur atkritumu apsaimniekošanu īsteno bez iepirkuma procedūras, kubikmetra sadzīves atkritumu mediānas cena ir 21,67 eiro ar PVN. Ziemeļvidzemes reģiona monopolists AS “ZAAO” ir vidēji dārgākais atkritumu apsaimniekošanas reģions Latvijā. Mediānas cena šajā reģionā ir 23,60 eiro ar PVN par kubikmetru sadzīves atkritumu.

Savukārt pašvaldībās, kur pastāv konkurence par tirgu jeb tika rīkoti publiskie iepirkumi, apsaimniekošanas mediānas cena ir zemāka – 17,46 eiro ar PVN par kubikmetru sadzīves atkritumu. Veiktā analīze apliecina, ka pašvaldībās, kur atkritumu apsaimniekošana tiek organizēta uz “in-house principa” pamata, cena par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir vidēji par 24% augstāka kā pašvaldībās, kur rīkota iepirkuma procedūra.

Tirgū nav attīstības dzinējspēka – konkurences

Prognozējams, ka tendence pašvaldību kapitālsabiedrībām arvien vairāk iesaistīties sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū varētu turpināties. Par to liecina gan Rīgas domes nesenā iecere atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā uzticēt AS “Tīrīga”, gan  2019. gadā Lielvārdes, Ogres, Ķeguma, Baldones un Ikšķiles novadu apspriestā iecere veidot kopīgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.

Tādējādi pašvaldības arvien aktīvāk ierobežo konkurenci un iespēju privātajiem komersantiem uzsākt un attīstīt savu saimniecisko darbību, kas kopumā ietekmē efektīvu tirgus attīstību. Jāņem vērā, ka publisku personu kapitālsabiedrības darbojas monopola apstākļos, jo tām ir rezervētas ekskluzīvas teritorijas, kas ir brīvas no jebkāda konkurences spiediena. Tās šo stāvokli tirgū nav ieguvušas ar kvalitatīvāku vai lētāku pakalpojumu vai efektīvāku uzņēmuma organizāciju. Šis monopols ir piešķirts bez sāncensības. Tas savukārt arī noved pie neefektīvu monopolistu un tirgu esamības, jo nedarbojas viens no galvenajiem attīstības un efektivitātes dzinējspēkiem – konkurence.

Krista Munkevica, Ekonomiskās analīzes nodaļas vecākā ekonomiste


[1] Publiski pieejamā informācija, kas atrodas gan pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju tīmekļa vietnēs, gan  publicēta Firmas.lv, apkopota 2020. gada sākumā

[2] Dati par tirgus apgrozījumu ņemti no Firmas.lv publicētās informācijas par uzņēmumu apgrozījumu 2018. gadā

[3] Mediāna - augošā vai dilstošā secībā sakārtotas datu virknes vidējais elements. Puse no datiem ir augstāki un puse ir zemāki par mediānas vērtību