Konkurences padome (turpmāk – KP) tirgus uzraudzībā pēta tirgotāju un piegādātāju sadarbību tirdzniecības veicināšanas pasākumu laikā, ko tirgus dalībnieki īsteno, lai piesaistītu patērētājus.
Tirdzniecības veicināšanas pasākumi patērētāju piesaistei
Ņemot vērā būtiski pieaugušās cenas pārtikas nozarē, cīņā par patērētājiem tiek piedāvātas dažādas akcijas un pat cenu fiksēšanas pasākumi. Līdz ar cenu kāpumu mainījušies arī patērētāju iepirkšanās paradumi – tiek veikti pārdomātāki pirkumi, iepirkšanās pēc saraksta, mainās attieksme pret privātajām mazumtirgotāju preču zīmēm, un, protams, akciju nozīmīgums pieaug. KP īstenotajā pētījumā par ikdienas patēriņa preču iepirkšanās paradumiem konstatēts, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju (59 %) iepirkuma grozā vairums preču ir tieši akcijas preces. Biežāk akcijas preces izvēlas aptaujas dalībnieki, kuri pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādei tērē vairāk par pusi ikmēneša mājsaimniecības budžeta, kā arī respondenti, kuri visbiežāk iepērkas Lidl vai Maxima veikalos.
Ikdienā tiek rīkotas dažādas cenu pazemināšanas akcijas. Ņemot vērā, ka akciju organizēšanā pastāv riski mazumtirgotājiem negodprātīgi izmantot savu varu attiecībās ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, KP veica tirgus uzraudzību par periodu no 2021. gada līdz 2023. gada jūlijam.
Akcijas cena faktiski kļūst par regulāro cenu
Tirgus uzraudzībā KP konstatēja, ka akcijas tiek organizētas tik regulāri, ka akcijas cena faktiski kļūst par preces regulāro cenu. Īpaši bieži par akcijas cenu no piegādātājiem tiek iepirktas preces ar garu derīguma termiņu, proti, 80–90 % no visa preču apjoma. Iepircēji šādām precēm veido krājumus un tirgo pēc akcijas perioda par regulāro cenu, tādā veidā gūstot papildu ienākumus. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka ne visas akcijas preces ir nonākušas pie gala patērētājiem par akcijas cenu.
Papildus, apzinoties utilizētās pārtikas apjomu, KP rosina atsevišķā stendā preces, kam derīguma termiņš iestāsies nākamo 24h laikā, iztirgot ar ievērojamu atlaidi. Pašlaik mazumtirgotāji tirdzniecības vietās pārdod preces ar ļoti īsu atlikušo derīguma termiņu ar 40–50 % atlaidi. Tomēr, KP ieskatā, ņemot vērā pārtikas preču utilizēšanas apmēru (2022. gadā mazumtirgotāji utilizējuši preces vairāk nekā 11 miljonu eiro bez PVN apmērā), gala patērētāji varētu iegūt vairāk, ja šādas preces tirgotu ar lielāku (līdz pat 90 %) atlaidi.
Preču realizācija pēc akcijas perioda beigām
KP tirgus uzraudzībā konstatēja gadījumus, kad piegādātāji un preču iepircēji sadarbības dokumentos nav vienojušies par rīcību pēc akcijas perioda ar preci, kas iepirkta par akcijas cenu un akcijas laikā nav iztirgota. Tā vietā pēc noklusējuma tiek pieņemts, ka preces pēc akcijas beigām var tirgot par regulāro cenu. Šāda prakse ir vērtējama kā nesaderīga ar Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu.
Nereti, vienojoties par akcijām tipveida “akcijas formās”, iepircēji ietver atrunu par rīcību ar akcijas precēm pēc akcijas perioda. Pirmšķietami šāda atruna tipveida akcijas formā neliecina par godprātīgu vienošanos abu pušu starpā, bet gan, lai īstenotu akciju, no piegādātāja tiek sagaidīta piekrišana, kamēr iepircējs ir vienpusēji izlēmis, kā rīkosies ar neiztirgotajām akcijas precēm. KP tirgus uzraudzībā secināja, ka atsevišķi tirgus dalībnieki 90–95 % gadījumos jau pirms akcijas vienojas ar piegādātāju, ka pēc akcijas pārpalikumus tirgos par regulāro cenu.
KP ieskatā, nav pieļaujams, ka akcijas cena faktiski kļūst par regulāro preču piegādes cenu, ja vien par to nav noslēgta abpusēja rakstiska vienošanās. Preču iepircējiem ir jāplāno akcijas tā, lai akcijas preces tiek iztirgotas akcijas periodā. Ja pēc akcijas perioda beigām rodas pārpalikumi, tos būtu jāiztirgo par samazinātu cenu vai, balstoties uz rakstisku abpusēju vienošanos, jāatmaksā starpība piegādātājam, kas ir ekvivalenta akcijas un regulārajai cenai.
Regulāro akciju izmaksas faktiski sadārdzina preces pamatcenu
Piegādātāji regulāri veic vairākus maksājumus preču iepircējiem: apjoma bonusus, loģistikas bonusus, tirgvedības (mārketinga) maksājumus, soda naudas. Minētie maksājumi, tajā skaitā mārketinga maksas, faktiski sadārdzina preces, jo tās ietvertas cenas komponentē. Tādējādi biežākas reklāmas un mārketinga aktivitātes sadārdzina preci.
KP secināja, ka gandrīz visos gadījumos par tirdzniecības pasākuma mārketinga un reklāmas pakalpojumiem maksā tieši piegādātājs. Savukārt mazumtirgotājs dod savu ieguldījumu tirdzniecības veicināšanā, piemēram, veidojot tīkla publisko tēlu, rūpējoties par telpām, nodrošinot kvalitatīvu klientu apkalpošanu, organizējot akcijas un kampaņas. Tomēr, KP ieskatā, tirgvedības pakalpojumu izmaksas akcijas organizēšanā automātiski nevajadzētu segt tikai piegādātājam vienpersoniski.
Informācijas asimetrija un neprecīzas prognozes
Tirdzniecības veicināšanas pasākumu organizēšanā ir novērojama informācijas aprites asimetrija starp piegādātājiem un preču iepircējiem. Proti, piegādātāji vidēji piecas līdz septiņas nedēļas pirms akcijas sākuma izsaka savus piedāvājumus par cenām un preču apjomiem, savukārt preču iepircējs apstiprinājumu vai noraidījumu akcijai izsaka vidēji divas, dažkārt par vienu nedēļu pirms akcijas preču pasūtīšanas. Ņemot vērā, ka pārtikas precēm ir noteikti derīguma termiņi, ilgi nenoteiktības periodi nav uzskatāmi par samērīgiem vai taisnīgiem pret piegādātājiem, jo apgrūtina piegādātāju komercdarbības plānošanu un rada finansiālos riskus. KP ieskatā, ja par tirdzniecības veicināšanas pasākumu organizēšanas termiņu neievērošanu piegādātājiem ir paredzētas sankcijas, tad līdzvērtīgas sankcijas būtu jāparedz arī preču iepircējam, gadījumā, ja tas veic ekvivalentu termiņu noteikumu pārkāpumu. Turklāt arī termiņi abām pusēm nosakāmi, ievērojot ne tikai godprātības, bet arī samērīguma principu.
Organizējot akcijas veikalos, preču iepircēji bieži izsaka iepirkumu prognozes, kuru mērķis ir sniegt indikatīvu informāciju piegādātājam par gaidāmo pasūtījuma apjomu. Savukārt, ja prognozes izsaka piegādātāji, tie informē par pieejamiem preču atlikumiem. Lai arī tiek uzskatīts, ka prognozes nav saistošas un darījums var tikt noslēgts par preču apjomu, kas būtiski mazāks par prognozēto vai pārsniedz prognozēs norādīto apjomu, visbiežāk tieši piegādātājs izjūt negatīvās sekas no šādas sadarbības, piemēram, līgumsodus par preču nepiegādāšanu noteiktā apjomā. Ja pasūtītais akcijas preču daudzums pārsniedz prognozēto un piegādātājs līgumā noteiktajā kārtībā ir informējis par preču nepiegādāšanu noteiktā apjomā, bet saņem par to sankcijas, tad pircēja piemērotās sankcijas par preču nepiegādāšanu var tikt vērtētas kā neatbilstošas godīgas tirdzniecības prakses principiem. Vienlaikus praksē preču iepircējiem, izsakot neprecīzas prognozes, netiek piemērotas sankcijas, lai gan praksē tie izsaka neprecīzas prognozes samērā bieži.
Lai mazinātu riskus, KP tirgotājus un piegādātājus aicina vienoties par noteiktu akcijas preču skaitu, kas ir saistošs abām pusēm, tādējādi nodrošinot abām pusēm skaidru komercdarbības plānošanu. Tāpat tirgus dalībnieki laika gaitā varētu ieviest abām pusēm ērtākus digitālos risinājumus – speciālas digitālās platformas, kurās piegādātāji operatīvi saskaņo ar preču iepircēju akcijas organizēšanas jautājumus.
Mazumtirgotājiem jārīkojas saskaņā ar labticības un godprātības principiem
KP aicina piegādātājus, īpaši mazāk pieredzējušos, pievērst uzmanību sadarbības noteikumu formēšanai un apstiprināšanai rakstveidā, kā arī izvairīties no tādu vienošanos slēgšanas, kas pirmšķietami nākotnē varētu radīt nelabvēlīgas sekas.
Mazumtirgotājiem attiecībās ar visiem piegādātājiem ir jāizvairās no nepamatota spiediena izdarīšanas, izmantojot savu pozīciju pārākumu un piegādātāja atkarību no mazumtirgotāja gribas. Mazumtirgotājiem un preču iepircējiem arī ikdienas sadarbībā ir jārīkojas saskaņā ar labticības un godprātības principiem neatkarīgi no tā, kādu apgrozījumu konkrētais sadarbības partneris nodrošina vai var nodrošināt nākotnē.
Tirgus uzraudzības noslēgumā KP nosūtīja 22 tirgus dalībniekiem aicinājumus ievērot KP izvirzītos priekšlikumus turpmākās tirdzniecības prakses uzlabošanai.
UZZIŅAI
Tirgus uzraudzībā analizētais periods: no 2021. gada līdz 2022. gadam un no 2023. gada jūnija līdz jūlijam. Informācija iegūta no 40 piegādātājiem un 30 preču iepircējiem, tajā skaitā mazumtirgotājiem.
Papildus tika veikta arī patērētāju aptauja, lai noskaidrotu patērētāju iepirkšanās paradumus un tirgotāju organizēto akciju ietekmi uz patērētāju iepirkšanās paradumiem. Aptauju īstenoja tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti”, un pētījuma laikā tika aptaujāti 1215 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kuri pērk pārtikas un pirmās nepieciešamības preces klātienes nespecializētajos mazumtirdzniecības veikalos.
Tirgus uzraudzībā tika iegūta arī informācija no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par normatīvo regulējumu attiecībā uz akciju organizēšanu un lauksaimniecības un pārtikas preču derīguma termiņiem realizācijā.