Lai cīnītos ar pārtikas preču augstajām cenām, publiskajā telpā virmo idejas par pārtikas preču uzcenojuma regulēšanu, kā arī atsevišķas pārtikas ražotāju asociācijas piedāvā dažādas idejas kā noregulēt esošo inflācijas vilni, t.sk. uzsverot Konkurences padomes atbildību cenu regulācijā.
Konkurences padome nav cenu regulators, un tai nav pieejami tādi tiesiski rīki, lai iestāde varētu regulēt degvielas cenas vai enerģētikas cenas, tāpat iestāde nevar regulēt arī uzcenojumu pārtikas precēm. Katram ražojošam uzņēmumam ir sava komercdarbības stratēģija, cenu politika, atšķirīgas ražošanas jaudas, atšķirīgi produkcijas veidi, savi iekšējie resursi, tāpat arī tirgotājiem ir dažādi sadarbības partneri, atšķirīgas izmaksas, pārdošanas politika, resursu nodrošinājums. Līdz ar to arī katrs uzņēmums savstarpējās sāncensības apstākļos neatkarīgi izvērtē savu uzcenojumu precēm individuāli, vadoties pēc savas komercdarbības stratēģijas.
Taču Konkurences padome savas kompetences ietvaros uzrauga mazumtirgotājus, piegādātājus, lauksaimniecības preču ražotājus un to savstarpējās sadarbības atbilstību Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumam un citiem konkurences ierobežojumiem un iespējamiem pārkāpumiem.
Vienlaikus, izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās cenas, kas ietekmē ikvienu patērētāju, Konkurences padome šogad uzsāka vairāku tirgu uzraudzību, kuru mērķis ir dažādos griezumos vērtēt un analizēt mazumtirdzniecības tirgus apstākļus. Viena no pašlaik uzraudzībā esošajām padziļinātajām izpētēm ir par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgu. Uzraudzības mērķis ir vērtēt piegādātāju un pircēju attiecības konkrēto pārtikas preču grupu ietvaros, kā arī veikt cenu mainības un noturības analīzi, kā arī cenas transmisijas analīzi, lai novērtētu cenu izmaiņu korelācijas ražošanas un tirdzniecības posmos, vienlaicīgi novērtējot vai šo produktu realizācijā nav novērotas negodīgas tirdzniecības pazīmes vai citi konkurencei nelabvēlīgi apstākļi. Šo izpēti paredzēts veikt atsevišķiem gan nacionālas, gan importa izcelsmes produktiem no izvēlētajām produktu grupām.
Tāpat ievērojot, ka pēdējo gadu laikā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū ir ienākuši vairāki starptautiski tirgus spēlētāji – LIDL, SPAR – Konkurences padome arī pēta konkurences situācijas izmaiņas mazumtirdzniecības tirgū, novērtējot tirgus dalībnieku koncentrāciju gan Latvijā kopumā, gan atsevišķi Rīgas pilsētas apkaimēs, kā arī analizējot privāto preču zīmolu ietekmi kopējā tirgū.
Lai Konkurences padome rūpīgi izvērtētu tirgus un korekti izzinātu faktisko situāciju nozarē, un spētu sniegt objektīvus un efektīvus priekšlikumus godīgas konkurences veicināšanai, Konkurences padome aicina ražotājus, pārstrādātājus, tirgotājus un to pārstāvētās asociācijas un biedrības būt atsaucīgiem un sniegt Konkurences padomes lūgto informāciju noteiktajos termiņos un apjomā, jo tikai patiesas un pārbaudītas informācijas iegūšana būs noderīga dažādu pamatotu lēmumu pieņemšanai ne tikai Konkurences padomē, bet arī citās atbildīgajās institūcijās.