Veicot padziļinātu izpēti par Latvijas Sporta deju federācijas (LSDF) noteikto kārtību, kādā bērniem ir iespējams mainīt sporta deju klubus (Klubu maiņas kārtība), Konkurences padome (KP) secināja, ka Klubu maiņas kārtība bija nesamērīga un ierobežoja konkurenci sporta deju pakalpojumu tirgū. Pēc KP aicinājuma LSDF ir veikusi būtiskas izmaiņas Klubu maiņas kārtībā, tādējādi novēršot KP identificētos konkurences riskus.
KP izpēti uzsāka pēc privātpersonas iesnieguma par grūtībām tās bērniem mainīt sporta deju klubu, ņemot vērā, ka Klubu maiņas kārtība, kas bija ietverta LSDF Sacensību nolikuma 7. punktā, paredzēja iespēju noteikt pārejas periodu un/vai kompensācijas maksājumus gadījumos, kad bērni maina sporta klubus.
Izpētes gaitā KP ieguva papildu informāciju no LSDF, kā arī salīdzināja Klubu maiņas kārtību ar citu Eiropas valstu praksi. KP secināja, ka noteikumi, kas paredz dejotājiem izpildīt noteiktus priekšnoteikumus, lai tie varētu mainīt sporta klubu, ir standarta prakse sporta nozarē, īpaši profesionālajā sportā, un nodrošina attiecīgās nozares stabilitāti. Vienlaikus KP konstatēja, ka šādi noteikumi var ierobežot dejotāju pārvietošanās brīvību un samazināt sporta deju klubu savstarpējo konkurenci un to iespēju iegūt jaunus klientus, kas ilgtermiņā mazina sporta klubu interesi konkurēt savā starpā un celt pakalpojumu kvalitāti. Līdz ar to ir svarīgi atrast līdzsvaru starp sporta nozares stabilitātes nodrošināšanu un dejotāju, īpaši bērnu, tiesībām brīvi izvēlēties sporta klubu.
Izpētes gaitā KP nekonstatēja objektīvu pamatojumu, kādēļ Klubu maiņas kārtība būtu piemērojama bērniem tāpat kā profesionāliem dejotājiem, ņemot vērā, ka bērnu sporta dejas ir brīvprātīga aktivitāte bērna brīvā laika ietvaros, kas primāri vērsta uz bērna attīstības veicināšanu. KP īpaši kritiski vērtēja praksi noteikt kompensācijas maksājumu, jo netika konstatēts, ka sporta deju klubi, lai uzlabotu bērnu dejotprasmi, veic tādus ieguldījumus, kas būtu kompensējami.
KP ieskatā, konkurence starp sporta klubiem bērnu sportā varētu būt nepamatoti ierobežota, ja bērniem tiek ierobežotas iespējas brīvi mainīt klubus – piemēram, ja pārejas noteikumiem nav skaidrs un pamatots mērķis vai tas nav samērīgs. Tāpat konkurenci var ierobežot pārmērīgi finansiāli vai administratīvi šķēršļi, piemēram, nepamatoti maksājumi vai prasības, kas nav tieši saistītas ar pāreju. Konkurences tiesību pārkāpuma risks rodas arī tad, ja pārejas noteikumi dod priekšrocības noteiktiem klubiem un nepamatoti apgrūtina pāreju uz citiem, tādējādi ierobežojot sportistu un klubu vienlīdzīgas iespējas.
Līdz ar to KP aicināja LSDF pārskatīt Klubu maiņas kārtību un vērtēt tās samērīgumu, kā rezultātā LSDF ir veikusi būtiskas izmaiņas, ņemot vērā KP ieteikumus. LSDF no Klubu maiņas kārtības ir izslēgusi iespēju piemērot kompensācijas maksājumu. Tāpat pārejas periods ir saīsināts no četriem uz trīs mēnešiem, kā arī ir noteikts izņēmums, gadījumiem, ja kluba maiņa notiek vasaras periodā, kā arī precizēts, ka pārejas kārtība piemērojama tikai dejotājiem no 10 gadu vecuma.
KP ieskatā šie grozījumi būtiski uzlabo konkurences situāciju sporta deju nozarē, novērš pārmērīgus ierobežojumus un ļauj sporta deju klubiem brīvāk konkurēt par jauno dejotāju piesaisti.
Pēc izpētes noslēgšanas KP informēja sporta nozari, ka sporta organizācijas – federācijas un to biedri – var tikt uzskatītas par tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Konkurences likuma prasības. KP skaidroja ne tikai problemātiku ar Klubu maiņas kārtību, bet arī vērsa sporta organizāciju uzmanību uz citiem sporta nozarē novērojamiem konkurences tiesību pārkāpumu veidiem kā, piemēram:
- "no-poach"[1] jeb sportistu pārvilināšanas aizlieguma vienošanās starp klubiem vai federācijām, kas var radīt ierobežojumus sportistu brīvai pārejai un samazināt konkurenci par talantīgiem sportistiem;
- nepamatoti ierobežojoši noteikumi sporta sacensību licencēšanā, sportistu kvalificēšanās sacensībām noteikumos (piemēram, aizliedzot piedalīties kādās konkrētās sacensībās) vai sacensību organizēšanā, kas var liegt noteiktiem tirgus dalībniekiem piekļuvi tirgum;
- sporta federāciju vai asociāciju dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, piemēram, izslēdzot konkurējošas sacensības vai klubus.
“Šis gadījums izgaismo plašāku un arvien nozīmīgāku jautājumu – konkurences tiesību piemērošanu sporta nozarē. Ņemot vērā, ka sports, īpaši profesionālais, kļūst arvien komerciālāks un arī Eiropas Savienības līmenī šai tēmai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, KP ne vien novērsa identificētos konkurences riskus konkrētajā situācijā, bet arī proaktīvi uzrunāja visu sporta nozari, skaidrojot, kā konkurences tiesību normas var attiekties uz tās darbību,” norāda KP priekšsēdētāja p.i. Ieva Šmite.
KP aicina sporta nozares pārstāvjus gadījumā, ja tiek novēroti ierobežojumi vai šķēršļi, kas kavē godīgu konkurenci sportā – ziņot KP[2].
[1] https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/darbinieku-parvilinasana-un-konkurences-tiesibas