FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi kredītiestāžu tirgus uzraudzību (Tirgus uzraudzība), secinot, ka vairākos būtiskos kredītiestāžu pakalpojumu segmentos Latvijā konkurence ir ierobežota. Tirgus uzraudzībā secināts, ka tirgū dominē daži lielākie tirgus dalībnieki un klientu mobilitāte starp kredītiestādēm joprojām ir zema, mazinot patērētāju spēju ietekmēt tirgus dalībnieku rīcību un veicināt konkurenci. Tirgus uzraudzības rezultātā KP ir izstrādājusi priekšlikumus konkurences veicināšanai kredītiestāžu sektorā.

KP secinājusi, ka Latvijā darbojas 14 kredītiestādes un citu dalībvalstu kredītiestāžu filiāles, kurām ir tiesības pieņemt noguldījumus un izsniegt kredītus. Vienlaikus privātpersonu apkalpošanas segmentos tirgus struktūru lielā mērā nosaka četras lielākās kredītiestādes – Swedbank, SEB banka, Luminor un Citadele. To kopējā tirgus daļa ir īpaši augsta gan mājsaimniecību noguldījumu tirgū, gan mājokļa un patēriņa kreditēšanā. Augsta tirgus koncentrācija ir izteikti novērojama mājokļa kredītu segmentā, kur šīs kredītiestādes aptver gandrīz visu tirgu.

Vienlaikus 2024. gadā tirgū ienāca jauns dalībnieks – INDEXO Banka, kas no konkurences viedokļa vērtējams pozitīvi, jo var palielināt konkurences spiedienu uz esošajiem tirgus dalībniekiem.

Tirgus uzraudzībā konstatēts, ka kredītiestāžu sektorā pastāv augstas ienākšanas barjeras. Tās veido gan stingrās regulējuma un uzraudzības prasības, gan ievērojamas izmaksas un resursi, kas nepieciešami kredītiestādes darbības uzsākšanai un paplašināšanai. Vienlaikus KP nav konstatējusi, ka šie šķēršļi būtu nepamatoti, jo tie saistīti ar finanšu stabilitātes, noguldītāju aizsardzības un drošas kredītiestāžu darbības nodrošināšanu.

Izvērtējot klientu mobilitāti, KP secinājusi, ka privātpersonu klienti kredītiestādes maina salīdzinoši reti. Lai gan lielākā daļa klientu ir apmierināti ar savu pamata kredītiestādi, klientu pāriešana pie cita pakalpojuma sniedzēja joprojām ir ierobežota. Klientu mobilitāti ierobežo grūtības salīdzināt kredītiestāžu pakalpojumu piedāvājumus, kā arī priekšstats, ka kredītiestādes maiņa ir sarežģīts un laikietilpīgs process.

Vienlaikus Tirgus uzraudzībā secināts, ka klientu izvēli nosaka ne tikai pakalpojumu cena, bet arī digitālo risinājumu kvalitāte, to lietošanas ērtums un pakalpojumu pieejamība.

KP arī secinājusi, ka hipotekāro kredītu ņēmēji biežāk vienojas ar savu esošo kredītiestādi par zemāku procentu likmi, nevis pārceļ kredītu uz citu kredītiestādi. Tomēr gadījumos, kad klienti pārceļ kredītu uz citu kredītiestādi, ieguvums procentu likmes samazinājuma ziņā parasti ir lielāks. Tas liecina, ka kredītiestādes ir gatavas piedāvāt izdevīgākus nosacījumus, lai saglabātu klientus, kuri apsver iespēju pārcelt savu kredītu citur, lai gan šādu klientu joprojām nav daudz.

Lai veicinātu konkurenci kredītiestāžu sektorā, KP aicinājusi Latvijas Banku sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un kredītiestādēm izvērtēt risinājumus, kas uzlabotu kredītiestāžu piedāvājumu salīdzināmību un caurskatāmību. KP ieskatā, patērētājiem viegli uztverama un standartizēta informācija par cenu un pakalpojumu nosacījumiem veicinātu informētu izvēli un stiprinātu konkurences spiedienu tirgū.

Tāpat KP aicinājusi likumdevēju un atbildīgās institūcijas pirms jaunu nodokļu un citu finanšu pasākumu ieviešanas kredītiestāžu sektorā izvērtēt to ietekmi uz konkurenci. KP arī vērsusi uzmanību, ka biežas un straujas izmaiņas regulējumā var padarīt Latvijas tirgu mazāk pievilcīgu potenciāli jauniem tirgus dalībniekiem un investoriem, un ietekmēt uzņēmumu lēmumus par to attīstību Latvijas tirgū.

KP vērš uzmanību, ka tā informācijas un viedokļu apkopošanu Tirgus uzraudzības vajadzībām noslēdza 2025. gada septembrī, līdz ar to jautājumi, kas publiskajā telpā aktualizēti vai normatīvā regulējuma izstrādes procesā virzīti pēc minētā perioda, Tirgus uzraudzībā nav tikuši vērtēti pēc būtības.

  1. ^

     Veicot Tirgus uzraudzību, KP ieguva viedokļus no visām kredītiestādēm, kas veic savu saimniecisko darbību Latvijā un nozares pārstāvjiem, nosūtot informācijas pieprasījumus 28.02.2025. Atbildes uz tiem tika saņemtas laikposmā no 18.03.2025.-17.04.2025. Tādēļ Tirgus uzraudzības secinājumi, kas balstīti uz tirgus dalībnieku un nozares pārstāvju viedokļiem, ir attiecināmi uz šo periodu. Savukārt patērētāju aptauja par klientu mobilitāti tika īstenota no 25.07.2025. – 04.08.2025. Kredītiestāžu darbības analīzei izmantotie dati aptver periodu no 2014. gada līdz 2025. gada augustam. Dati par hipotekāro kredītu skaitu ar samazinātu pievienoto procentu likmi pie esošā aizdevēja un pārkreditējoties tika iegūti no Latvijas Bankas par laikposmu no 2022. gada līdz 2025. gadam.