4. martā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut AS “Dobeles dzirnavnieks” iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu AB “Baltic Mill”, kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, piemēram, AS “Rīgas dzirnavnieks” Latvijā un citi. Lai gan AS “Dobeles dzirnavnieks” un AS “Rīgas dzirnavnieks” apvienošanās būtiski samazinās konkurenci vairākos miltu, auzu pārslu un citu produktu tirgos, KP lēma apvienošanos atļaut, ņemot vērā pastāvošo augsto iespēju AS “Rīgas Dzirnavnieks” bankrotēt un iziet no tirgus, ja to nepārņems cits uzņēmums.
KP secināja, ka AS “Dobeles dzirnavnieks” un AS “Rīgas Dzirnavnieks” apvienošanās visticamāk radīs būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei rudzu un kviešu miltu tirgos gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem, kā arī auzu pārslu, miltu maisījumu, makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem un putru tirgos gala patērētājiem. Apvienošanās rezultātā minētājos tirgos būtiski samazināsies konkurences spiediens uz AS “Dobeles dzirnavnieks”, ko iepriekš radīja tā tuvākais konkurents AS “Rīgas Dzirnavnieks”. Tas radīs apvienotā tirgus dalībnieka dominējošo stāvokli šajos tirgos, tostarp arī būtiski samazinās efektīvu konkurenci. Vienlaikus KP konstatēja, ka AS “Rīgas dzirnavnieks” atrodas finansiālās grūtībās un uzņēmumam pastāv augsta iespējamība pamest tirgu, ja netiktu īstenota apvienošanās.
Eiropas Komisijas Pamatnostādnēs par horizontālo apvienošanos novērtēšanu[1] (Horizontālās pamatnostādnes) ir noteikts, ka citādi problemātiska apvienošanās tomēr ir saderīga ar kopējo tirgu un var tikt atļauta, ja viena no apvienošanās pusēm ir bankrotējošs uzņēmums vai uzņēmumu grupas daļa. Lai konkurences tiesībās apvienošanās ietvaros piemērotu bankrotējoša uzņēmuma aizsardzību, Eiropas Komisija par īpaši būtiskiem uzskata trīs kritērijus: 1) bankrotējošo uzņēmumu tuvākajā nākotnē varētu izstumt no tirgus tā finansiālo grūtību dēļ, ja to nepārņem cits uzņēmums; 2) nav alternatīvas iegādes, kas būtu mazāk vērsta pret konkurenci nekā paziņotā apvienošanās; 3) ja apvienošanās nenotiktu, bankrotējošā uzņēmuma aktīvi nenovēršami pamestu tirgu.
KP, pieprasot papildu informāciju, izvērtēja iegūstamās sabiedrības AS “Rīgas Dzirnavnieks” atbilstību šiem kritērijiem un konstatēja, ka izpildās visi trīs konkurences tiesībās noteiktie kritēriji. Pirmkārt, AS “Rīgas Dzirnavnieks” ir finansiālas grūtības un pastāv iespēja tā iziešanai no tirgus, ja to nepārņems cits uzņēmums. Uz to norādīja ne tikai finanšu rādītāji, bet arī KP izmantotie bankrota iespējamības prognozēšanas modeļi. Otrkārt, nepastāv alternatīva iegādes iespēja, kas būtu mazāk vērsta pret konkurenci kā paziņotā apvienošanās. Sarunas par apvienošanos tika vestas ar vairākiem tirgus dalībniekiem, tomēr tās dažādu iemeslu dēļ nerezultējās ar darījuma noslēgšanu. Treškārt, bija sagaidāms, ka AS “Rīgas Dzirnavnieks” pametīs tirgu, jo visticamāk investori vai cits potenciāls pircējs neizteiks vēlmi pārņemt tā aktīvus.
Papildus Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktajiem trīs kritērijiem, KP salīdzināja arī hipotētiskos scenārijus, ja apvienošanās nenotiktu un ja apvienošanās notiktu. KP secināja, ka AS “Rīgas Dzirnavnieks” līdz šim izdarītais konkurences spiediens uz AS “Dobeles dzirnavnieks” turpmāk samazinātos, nesaņemot attiecīgās investīcijas. Tādējādi, ja apvienošanās netiktu atļauta, konkurences struktūra būtu līdzvērtīga tai, ja apvienošanās notiktu, jo apvienošanās dalībnieki ir tuvākie konkurenti vairākos tirgos. Aizliedzot apvienošanos, AS “Rīgas Dzirnavnieks” pamestu tirgu, un tā tirgus daļu lielākoties pārņemtu AS “Dobeles dzirnavnieks”, kā tā tuvākais aizvietotājs. Tādējādi, ņemot vērā minētos specifiskos apstākļus, KP lēma atļaut apvienošanos, lai nodrošinātu AS “Rīgas Dzirnavnieks” darbības turpināšanu tirgū.
Lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, apvienošanās darījumiem, kas atbilst Konkurences likumā noteiktajiem kritērijiem, nepieciešama KP atļauja. Tādējādi KP nodrošina valstisku kontroli pār tirgu koncentrēšanos, lai neveidojas tādas strukturālas izmaiņas, kuru rezultātā patērētāji cieš ilgtermiņā, jo tiem tiek ierobežotas izvēles iespējas vai preces un pakalpojumi jāiegādājas par nekonkurētspējīgu cenu.
[1] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52004XC0205(02)&from=LV