Tuvojoties vasaras sezonai, iepirkumu veicēji, jo īpaši pašvaldības un to iestādes, aktīvi rīko iepirkumus par skaņas, gaismas un skatuves aprīkojuma piegādi un uzstādīšanu (skatuves iekārtu nodrošināšanas iepirkumi), lai realizētu dažādus izklaides un kultūras pasākumus. Konkurences padome (KP) nereti saņem iesniegumus, kuros vērsta uzmanība uz iespējamiem konkurences ierobežojumiem šajos iepirkumos, kā piemēram, iespējamu interešu konfliktu, vērtēšanas kritērijiem, kas piešķir priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem, nepamatoti lēta piedāvājuma procedūras ierosināšanu un iepirkumu pārtraukšanas praksi.
KP paskaidro, ka Konkurences likuma (KL) 14.1 pantā ir noteikts aizliegums publiskām personām ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci – t.s. konkurences neitralitātes ievērošanas pienākums. Tostarp publiskai personai, rīkojot publiskos iepirkumus preču vai pakalpojumu iegādei, ir jānodrošina pārdomāta, godīga, atklāta un caurskatāma iepirkuma procedūra un, izstrādājot iepirkuma dokumentāciju, jāpārliecinās, lai tajā ietvertās prasības veicinātu iespējami daudzu pretendentu dalību. Konkurence iepirkumos nodrošina, ka pasūtītājam iespējams iepirkt kvalitatīvāko pakalpojumu par saimnieciski izdevīgāko cenu. Tāpat iepirkumu rīkotājiem ir būtiska loma aizliegtu vienošanos jeb karteļu atklāšanā, jo pretendentu iesniegtie piedāvājumi var saturēt aizliegtas vienošanās pazīmes.[1]
Lai palīdzētu iepirkumu veicējiem izvairīties no konkurences ierobežojumiem un konkurences tiesību pārkāpumiem skatuves iekārtu nodrošināšanas iepirkumos, KP ir apkopojusi prakses gadījumus, kuros tā ir skatījusi ar šiem iepirkumiem saistītus jautājumus un problemātiku, un ir izstrādājusi ieteikumus pasūtītājiem, kas organizē skatuves iekārtu nodrošināšanas iepirkumus:
- Tirgus izpēte. Konkurences padome aicina pasūtītājus pirms skatuves nodrošināšanas iepirkuma izsludināšanas veikt rūpīgu tirgus izpēti – identificēt potenciālos pretendentus, iepazīties ar to piedāvātajām precēm, pakalpojumiem, cenām un izmaksām. Tas ļaus ne tikai izvērtēt iespējas iegādāties izklaides un kultūras pasākumu rīkošanai nepieciešamos pakalpojumus atbilstoši finansiālajām iespējām, bet arī iegūt visaptverošu priekšstatu par tirgus situāciju un savlaicīgi reaģēt, ja pretēji tirgus izpētē iegūtajai informācijai iepirkumā piedāvājumu iesniedzis mazāks pretendentu skaits vai tiek piedāvāta nepamatoti augsta (vai retāk – zema) cena.
- Interešu konflikta nepieļaušana. KP aicina pasūtītājus iepirkumu dokumentāciju, jo īpaši iepirkumu tehniskās specifikācijas, sagatavot patstāvīgi. Gadījumos, kad tehniskās specifikācijas patstāvīga izstrādāšana nav iespējama, lai izvairītos no iespējama interešu konflikta un konkurences tiesību pārkāpumiem, iespēju robežās ieteicams izvēlēties nozares asociāciju vai sabiedrisko organizāciju ekspertu konsultācijas, nevis konkrētu pretendentu pārstāvju iesaisti.[2] KP atbalsta arī savstarpēju komunikāciju ar citiem pasūtītājiem, kuri iegādājušies līdzīgas preces un pakalpojumus, lai pilnveidotu izpratni par tirgu un tā dalībniekiem, kā arī iepirkuma priekšmetu, tam izvirzāmajām prasībām. Ja iepirkuma plānošanā, sagatavošanā un iepirkuma dokumentācijas sastādīšanā tiek pieaicināti konsultanti, būtiski izvērtēt iespējamo interešu konfliktu un attiecības ar potenciālajiem pretendentiem.[3] Turklāt, ja pretendents vai juridiskā persona, kas ir saistīta ar pretendentu, konsultēja pasūtītāju vai citādi iesaistījās iepirkuma sagatavošanā, pasūtītājam ir pienākums nodrošināt, ka attiecīgā pretendenta dalības dēļ iepirkumā netiek ierobežota konkurence[4].
- Objektivitāte. Rīkojot skatuves iekārtu nodrošināšanas iepirkumus, ir nepieciešams ievērot objektivitāti, kas vērsta uz kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu, un distancēties no personīgām attiecībām ar tirgus dalībniekiem. Rīkojot iepirkumus nav pieļaujama situācija, ka tehniskā specifikācija vai citas nolikuma prasības tiek izmantotas, lai mākslīgi sašaurinātu konkurenci, piemēram, veicinātu konkrēta pretendenta uzvaru iepirkumā vai risinātu vēsturiskas nesaskaņas (piemēram, netiek pieļauts, ka pretendents, kas aktīvi sniedzis sūdzības par iepirkumu prasībām, uzvar iepirkumā).
- Iespējami nepamatoti lēta piedāvājuma vērtēšana. Pasūtītājam, lemjot par piedāvājuma atzīšanu par nepamatoti lētu, ir jāņem vērā tiesu praksē un Iepirkumu uzraudzības biroja nostiprinātas atziņas, ka par nepamatoti lētu uzskata tādu piedāvājumu, par kura norādīto cenu vispār nav iespējams izpildīt iepirkuma līguma noteikumus.[5] Izteikta pretendentu piedāvāto cenu atšķirība ir apstāklis, kas pasūtītājam var radīt bažas par lētākā piedāvājuma nopietnību, taču tas automātiski nenozīmē, ka pasūtītājam konkrētajā gadījumā ir obligāti jāuzsāk Publisko iepirkumu likuma 53. pantā paredzētā cenas pārbaudes procedūra.[6]
- Kvalitātes kritēriji. No vienas puses, kvalitātes kritēriji nodrošina pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu un pasūtītāja vajadzībām iespējami atbilstošākā pakalpojuma/preces iegādi. No otras puses, kvalitātes kritērijiem jāatbilst godīgas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Apstākļos, kad objektīvi nav viena kritērija, kas efektīvi ļautu pārliecināties par piedāvātā pakalpojuma kvalitāti, nav pamatoti piešķirt izšķirošu nozīmi vienam kvalitātes novērtējuma kritērijam, vēl jo vairāk – ja tas kādam no tirgus dalībniekiem nodrošina acīmredzamu priekšrocību iepretim citiem konkurentiem. Piemēram, attālums no pretendenta noliktavas (aprīkojuma uzglabāšanas vietas) līdz pasūtītāja norādītajām lielāko pasākumu norises vietām, pirmšķietami nav pārliecinošs kritērijs, kas norāda uz piedāvātā pakalpojuma kvalitāti skatuves iekārtu nodrošināšanas iepirkumos. KP ieskatā, šāda gadījumā nav pamatoti piešķirt izšķirošu nozīmi (konkrētajā iepirkumā 30 % punktu no kopējā punktu apmēra) minētajam kritērijam, jo šādā gadījumā, lai iesniegtu konkurētspējīgu piedāvājumu, pretendentiem, kuru noliktava atrodas citā pašvaldībā, savi pakalpojumi jāpiedāvā par ievērojami zemāku cenu.
Šāda piedāvājumu vērtēšanas sistēma mazina motivāciju pretendentiem pieteikties skatuves iekārtu nodrošināšanas iepirkumos, ja attiecīgajā pašvaldībā atrodas tirgus dalībnieks, kas šādus pakalpojumus sniedz.[7]
KP ieskatā, gadījumā, ja skatuves iekārtu nodrošināšanas iepirkumā 10 punktus ir paredzēts piešķirt par skatuves iekārtu elektroenerģijas zemāko patēriņu un 90 punkti par šo iekārtu zemāko cenu, šāds punktu sadalījums ir atzīstams par samērīgu.
- Birokrātiskā sloga mazināšana. Drošības un cita veida prasības nevar būt tikai deklaratīvas – nosakot konkrēta dokumenta iesniegšanas nepieciešamību, ir jāveic tā atbilstības vērtēšana noteiktam nolikuma kritērijam.
KP praksē bijis gadījums, kad iepirkuma tehniskajā specifikācijā bija noteikta prasība podestu kravnesībai, vienlaikus iepirkumā nebija izvirzīta konkrēta prasība skatuves jumta kravnesībai vai kravnesībai pie noteikta vēja ātruma, līdz ar to konstrukciju slodzes aprēķins, ko pirmšķietami varēja iesniegt tikai viens tirgus dalībnieks, objektīvi nebija nepieciešams, jo to nebija paredzēts iepirkumā vērtēt. Proti, minētais aprēķins uzlika papildu administratīvo slogu pretendentiem, savukārt pasūtītājs to nevarēja izmantot iesniegto piedāvājumu atbilstības iepirkuma nolikuma prasībām izvērtēšanā.
- Iepirkuma pārtraukšana. Judikatūrā norādīts, ka lēmuma pārtraukt vai nepārtraukt iepirkumu pieņemšanā ir nozīme tam, cik būtiski ir iepirkuma dokumentācijā identificētie trūkumi un kāda objektīvi varētu būt to ietekme uz pretendentu loku un spēju piedāvājumus objektīvi salīdzināt. [8] Situācijā, kad ne tikai ir atvērti piedāvājumi, bet ir jau publiskota pretendentu piedāvātā cena, minētie apsvērumi izdarāmi vienlaikus izsverot arī to, kādu ietekmi šādos apstākļos uz netraucētu konkurenci radītu iepirkuma procedūras pārtraukšana. Lēmuma pieņemšanā ir jānovērtē, kurš no risinājumiem radīs mazāku apdraudējumu ar publisko iepirkumu tiesību principiem aizsargātajām interesēm.
KP vērš uzmanību, ka pasūtītāja bezdarbība, nereaģējot uz konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm, tai skaitā sakritībām piedāvājumos vai ilgstošu, acīmredzamu konkurences trūkumu iepirkumos, var tikt vērtēta gan kā karteļa veicināšana un atbalstīšana, gan arī kā konkurences neitralitātes pārkāpums. Tāpat pasūtītāja rīcību, pienācīgi nereaģējot uz konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm vai citām sakritībām piedāvājumos, iespējams vērtēt kā pasūtītāja bezdarbību vai nolaidīga amata pienākumu pildīšanu.
Papildu informācijai KP aicina iepazīties ar KP sagatavoto pašnovērtējuma rīku iepirkumu rīkotājiem: “Ko ņemt vērā, rīkojot publiskos iepirkumus?”
[1] KP ir izstrādājusi Signālsarakstu jeb ieteikumus pasūtītājiem, kā atpazīt karteļa iespējamās pazīmes iepirkumos. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-izstrada-signalsarakstu-pasutitajiem-kartela-pazimju-atpazisanai-iepirkumos.
[2] Plašāk sk. arī Ieteikumi pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un finansējuma saņēmējiem tirgus izpētes veikšanā. Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/ieteikumi-pasutitajiem-sabiedrisko-pakalpojumu-sniedzejiem-un-finansejuma-sanemejiem-tirgus-izpetes-veiksana.
[3] Plašāk par ieteikumiem pasūtītājiem, lai veicinātu efektīvu konkurenci publiskajos iepirkumos sk. arī OECD Vadlīnijas attiecībā uz to, kā apkarot manipulācijas ar piedāvājumiem publiskajos iepirkumos. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/10292/download?attachment .
[4] Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 18. panta trešajai daļai “Ja kandidāts vai pretendents, vai juridiskā persona, kas ir saistīta ar kandidātu vai pretendentu, konsultēja pasūtītāju vai citādi iesaistījās iepirkuma sagatavošanā, pasūtītājs nodrošina, ka attiecīgā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ iepirkumā netiek ierobežota konkurence, paziņojot citiem kandidātiem un pretendentiem būtisku informāciju, kura tika sniegta, kandidātam vai pretendentam iesaistoties iepirkuma sagatavošanā, vai kura izriet no šādas iesaistīšanās, un nosakot atbilstošu termiņu attiecīgi pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanai.”
[5] Sk. piemēram: Nepamatoti lēts piedāvājums. Iepirkumu uzraudzības birojs, 2014., 61.slaids. https://www.iub.gov.lv/sites/iub/files/sem_13022014_smuceniece1.pdf.
[6] Augstākās tiesas 30.04.2021. spriedums Nr. SKA-252/2021 (A420157018), Pieejams: https://www.at.gov.lv/downloadlawfile/7322.
[7] KP ieskatā, distance var samazināt piegādes ķēdes posmu, tomēr šādā gadījumā maksimālais punktu skaits būtu jānosaka ne vairāk kā 10 punktu apmērā no 100.
[8] Skat plašāk: Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 10.11.2023. spriedums Lietā Nr. A420252220, SKA-211/2023