2025. gadā Konkurences padome (KP) uzņēmumu apvienošanās kontroles jomā nodrošināja aktīvu un mērķtiecīgu darījumu uzraudzību, izvērtējot 19 paziņotas apvienošanās dažādās tautsaimniecības nozarēs. Vienlaikus šogad būtiski pieaudzis KP veikto padziļināto izpēšu skaits, kā arī veikta proaktīva apvienošanās darījumu uzraudzība, lai savlaicīgi identificētu iespējamās nepaziņotās apvienošanās, tādejādi mazinot iespējamo negatīvo apvienošanos ietekmi uz konkurenci.
Apvienošanās darījumi notikuši dažādās nozarēs, tostarp dažādu preču vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (t.sk. degvielas uzpildes stacijas (DUS), dažādas pārtikas preces, kokmateriāli un lauksaimniecības iekārtas), transporta un uzglabāšanas sektorā (t.sk. pārvadājumi par ūdeni vai autoceļiem, kravu iekraušanas un izkraušanas darbības) finanšu un apdrošināšanas jomā, apstrādes rūpniecībā (zāģmateriāli, dažādu pārtikas produktu ražošana), nekustamo īpašumu darījumos (noma, izīrēšana) un administratīvo un apkalpojošo dienestu jomā (pilsētvides un citi tīrīšanas pakalpojumi).
2025. gads iezīmē plašāku strukturālu pārkārtošanos gan Latvijas, gan arī Eiropas tirgos, kur tirgus dalībnieki arvien biežāk izmanto apvienošanās kā instrumentu, lai pielāgotos augstām izmaksām, piegāžu ķēžu pārkārtošanai, digitalizācijai un pieaugošajai starptautiskajai konkurencei. Daudzās nozarēs konsolidācija nav tikai izaugsmes signāls, bet arī efektivitātes un noturības meklējumi nenoteiktā ekonomiskajā vidē. Vienlaikus novērojams, ka konkurences iestādes visā Eiropā kļūst prasīgākas – pieaug padziļināto izpēšu īpatsvars, biežāk tiek analizēti darījumi, kuri pakrīt zem paziņošanas sliekšņiem, izvērtējumā uzmanība tiek pievērsta lokālo tirgu dinamikai, inovācijām un cenu pieauguma riskiem. Tas nozīmē, ka mūsdienu apvienošanās vairs netiek vērtētas tikai pēc tirgus daļām, bet arvien vairāk – pēc to faktiskās ietekmes uz patērētājiem, piegādātājiem un tirgus struktūru ilgtermiņā. Līdz ar to aktīva apvienošanās vide pati par sevi nav nedz pozitīvs, nedz negatīvs signāls – izšķirošais ir tas, vai darījumi veicina produktivitāti un efektivitāti, vienlaikus saglabājot efektīvu konkurenci.
Arī Latvijā pārskata periodā ir būtiski pieaudzis apvienošanās darījumu padziļināto izpēšu skaits, kopumā KP izskatot četras padziļinātās apvienošanās lietas – trijos gadījumos atļaujot apvienošanos, bet vienā gadījumā apvienošanās atļauta ar saistošajiem noteikumiem, kas ir par divām vairāk nekā 2024. gadā.
Padziļinātās izpētes un būtiskākie darījumi
- Degvielas mazumtirdzniecība
Pērn KP padziļināti vērtējusi SIA “Circle K Latvia” plānoto apvienošanos, iegūstot izšķirošo ietekmi pār 26 SIA “ASTARTE-NAFTA” degvielas uzpildes stacijām. Šajā izpētē, lai noteiktu darījuma iespējamo potenciālo problemātiku, KP pirmo reizi izmantoja tādus modernus apvienošanās darījumu izvērtēšanas rīkus kā augšup vērstā cenu spiediena testu (upward pricing pressure) un bruto augšup vērstā cenu spiediena indeksu (gross upward pricing pressure index). Minētie rīki jau tiek izmantoti daudzās citās konkurences iestādēs un ļauj novērtēt apvienošanās dalībnieku motivāciju paaugstināt cenas pēc darījuma īstenošanas jeb prognozēt cenu kāpumu pēc apvienošanās.
Lai novērstu iespējamos konkurences ierobežošanas riskus Dobeles lokālajā tirgū, KP noteica saistošos noteikumus – pārņemtā degvielas uzpildes stacija Dobelē jāuztur kā automātiskā DUS ar konkurētspējīgu cenu līmeni. Tādējādi darījums tika atļauts ar saistošajiem noteikumiem. Vienlaikus jānorāda, ka pēc KP lēmuma apvienošanās dalībnieki nolēma darījumu nerealizēt.
- Apdrošināšana
Padziļināta analīze tika veikta arī apdrošināšanas sektorā, izvērtējot darījumu, kurā ERGO International AG iegūst vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār ADB Gjensidige. KP konkrētajā lietā primāri vērtēja koordinācijas riskus, pirmo reizi balstoties uz vairākiem ekonomikas teorijā formulētiem slēptas vienošanās mehānisma īstenošanas un uzturēšanas kritērijiem oligopola tirgos. KP secināja, ka darījums neradīs dominējošu stāvokli un būtisku kaitējumu konkurencei Latvijā.
- Pilsētas vides uzkopšana
Tāpat KP veica padziļinātu izpēti saistībā ar SIA “Vizii Urban” vienpersoniskas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA “TRANZĪTS L”. Kaut arī darījums tika atļauts, KP uzsvēra publisko iepirkumu izšķirošo lomu konkurences nodrošināšanā analizētajos tirgos un Liepājas valstspilsētas pašvaldības kā pasūtītāja būtisko ietekmi uz konkurences apstākļiem. Vienlaikus KP konstatēja, ka pašvaldības iepirkumos noteiktās augstās kvalifikācijas, apgrozījuma, tehniskā nodrošinājuma un pieredzes prasības, kā arī plaši definēts iepirkuma priekšmets ierobežo jaunu dalībnieku ienākšanu ceļu un pilsētvides uzturēšanas pakalpojumu tirgos, un šo nosacījumu pārskatīšana varētu veicināt plašāku konkurenci.
- Mežsaimniecība
KP arī atļāva Nextwood Two GmbH iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA “KUREKSS”. Izvērtējumā tika analizēta apvienošanās ietekme zāģmateriālu ražošanas un tirdzniecības, skujkoku zāģbaļķu iepirkumu, kā arī koksnes granulu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgos, kuros pastāv horizontāla un vertikāla pārklāšanās starp darījuma dalībniekiem. KP nekonstatēja riskus ne koordinētai, ne nekoordinētai tirgus ietekmei, tostarp dominējoša stāvokļa izveidei, un secināja, ka apvienošanās neierobežos konkurenci Latvijā, tai skaitā Kurzemes–Zemgales reģionā.
- Farmācija
KP aktīvi uzraudzīja SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļu atsavināšanas procesu, kas tika noteikts apvienošanās lietā par AS “AB CITY” izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS “Olainfarm”. Atsavināšana bija būtisks nosacījums, lai novērstu konkurences riskus aptieku mazumtirdzniecības tirgū un ierobežotu vertikālās integrācijas ietekmi farmācijas nozarē. Procesa gaitā KP kontrolēja izpildes termiņus, izvērtēja potenciālo pircēju atbilstību neatkarības prasībām un analizēja darījuma nosacījumus, tostarp finansēšanas un nodrošinājuma mehānismus, lai pārliecinātos, ka jaunais īpašnieks iegūst faktisku, patstāvīgu un no iepriekšējā īpašnieka neatkarīgu kontroli.
2025. gada janvārī tika pabeigta visu SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļu atsavināšana ar AS “AB CITY” nesaistītai personai, nodrošinot, ka uzņēmums turpina darbību kā neatkarīgs aptieku tīkls. Tādējādi tika novērsti tirgus koncentrācijas riski un saglabāta konkurence Latvijas aptieku mazumtirdzniecības tirgū, radot labvēlīgākus apstākļus patērētājiem.
- Ķīmisko tīrītavu pakalpojumi
KP veica izpēti saistībā ar Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “SADZĪVES PAKALPOJUMI” un Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Lavatio” darījuma atbilstību Konkurences likuma 15. panta 2.1 daļā minētajiem ziņojuma iesaukšanas nosacījumiem. Abu tirgus dalībnieku darbība bija saistīta ar ķīmisko pakalpojumu sniegšanu. KP konstatēja, ka dažādu tekstilizstrādājumu (t.sk., gultas veļas, segu, spilvenu, galdautu, salvešu, aizkaru, dvieļu, halātu, darba apģērbu un paklāju) mazgāšanai un ķīmiskajai tīrīšanai tiek izmantotas vienas un tās pašas iekārtas. Tādējādi uzņēmumi, kas specializējas noteiktu tekstilizstrādājumu veidu mazgāšanā un ķīmiskajā tīrīšanā, var bez būtiskām papildu investīcijām nodrošināt dažādu tekstilizstrādājumu, tostarp paklāju un darba apģērbu, mazgāšanu un ķīmisko tīrīšanu. Tāpat KP secināja, ka tekstilizstrādājumu nomas pakalpojumi tikai atsevišķos gadījumos var tikt sniegti kā vienots pakalpojumu kopums ar tekstilizstrādājumu mazgāšanu un ķīmisko tīrīšanu.
Ņemot vērā iegūti informāciju, konkrētajā gadījumā konstatēja, ka neizpildās Konkurences likuma 15. panta 2.1 daļā noteikti kritēriji, jo nevienā no ietekmētajiem tirgiem to tirgus nepārsniegs 40 % robežu.
Iestāde uzsāk jaunu praksi - proaktīvi seko līdzi uzņēmumu strukturālajām izmaiņām
Pērn KP ieviesa apvienošanās monitoringa sistēmu, kas ļauj sistemātiski sekot līdzi īpašnieku struktūras izmaiņām un savlaicīgi identificēt potenciāli nepaziņotus darījumus. Ikdienā tiek veikti desmitiem sākotnējo pārbaužu, no kurām pirmajā darbības gadā 30 gadījumi tika padziļināti pārbaudīti, stiprinot preventīvo uzraudzību un veicinot apvienošanās kontroles prasību ievērošanu.
Izmaiņas regulējumā un birokrātijas mazināšana
Ar mērķi mazināt administratīvo slogu tirgus dalībniekiem, KP pērn ir izstrādājusi grozījumus Konkurences likumā, kas paredz paaugstināt apvienošanās paziņošanas sliekšņus (no 30 un 1,5 milj. uz attiecīgi 40 un 2 milj. EUR) un paplašināt gadījumus, kuros piemērojams saīsinātais apvienošanās ziņojums. Šādas izmaiņas ļaus tirgus dalībniekiem, kas vēlas apvienoties, taupīt gan laika, gan finanšu resursus, iesniedzot saīsināto, nevis pilno apvienošanās ziņojumu. Ja minētie grozījumi tiks atbalstīti, tie varētu stāties spēkā 2026. gada laikā.
Vienlaikus pagājušā gadā tika pabeigts darbs pie apvienošanās e-ziņojuma iesniegšanas risinājuma izstrādes 1. posma. Apvienošanās ziņojumu iesniegšanas digitalizācija ļaus tirgus dalībniekiem vieglāk un ērtāk iesniegt apvienošanās ziņojumus, kas saskan ar valdības pieņemto birokrātijas mazināšanas plānu. Risinājumu tiek plānots pakāpeniski ieviest no 2027. gada.
Papildus jānorāda, ka 2025. gādā KP ir aktīvi ņēmusi dalību Eiropas Komisijas uzsāktajā Apvienošanās pamatnostādņu pārskatīšanā (gan sniedzot savu viedokli un ieteikumus, gan ņemot dalību dažādās darba grupās), kas turpināsies 2026. gadā. Pamatnostādņu pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt visaptverošu, paredzamu un ilgstošu apvienošanās kontroles sistēmu. Aktualizētās pamatnostādnes saturēs juridiski un ekonomiski pamatotu, paredzamu un uz pierādījumiem balstītu analītikas ietvaru visiem apvienošanās veidiem un ekonomikas nozarēm. Sagaidāms, ka aktualizēšanas process varētu noslēgties 2027. gada sākumā un jaunās pamatnostādnes vairāk pieskarsies tādiem apvienošanās novērtējuma aspektiem kā inovācijas, ilgtspēja, digitalizācija, kā arī drošības un darba tirgus apsvērumi.
Nodevas valsts budžetā
Par uzņēmumu apvienošanos izvērtēšanu iesaistītie tirgus dalībnieki 2025. gadā valsts budžetā iemaksāja nodevas 98 000 eiro apmērā.
Vienlaikus, lai atvieglotu uzņēmumiem apvienošanās ziņojumu sagatavošanu un nodrošinātu efektīvāku procesu, KP sniedza 46 pirmsapvienošanās konsultācijas, kas ir par 35% vairāk nekā 2024. gadā.
Apliecinot iestādes spēju nodrošināt efektīvu un operatīvu lietu izpēti, pērn apvienošanās darījumi tika izskatīti ievērojamāki ātrāk nekā likumā noteiktie maksimālie termiņi (3 vai 4 mēneši). KP lielāko daļu apvienošanās darījumu izvērtēja viena mēneša laikā – vidējais izpētes ilgums saīsinātajiem ziņojumiem 2025. gadā bija 24 dienas, savukārt pilnajiem ziņojumiem – 71 diena.
Ekonomiskās analīzes un apvienošanās departamenta direktors Artūrs Kuka norāda: “2025.gads apvienošanās kontroles jomā ir bijis gan ievērojami aktīvs, gan paradījis KP spēju reaģēt mērķtiecīgi un savlaicīgi. Izvērtējām 19 paziņotas apvienošanās dažādās nozarēs, lielāko daļu lēmumu pieņemot īsā termiņā, vienlaikus divkāršojot padziļināto izpēšu skaitu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Būtisks solis uz priekšu bija jaunās proaktīvās apvienošanās monitoringa sistēmas ieviešana – tā ļāva sistemātiski sekot līdzi īpašnieku izmaiņām un savlaicīgi identificēt potenciāli nepaziņotus darījumus. Jau pirmajā gadā padziļināti pārbaudījām 30 gadījumus, stiprinot preventīvo uzraudzību un skaidri signalizējot tirgum par pienākumu ievērot apvienošanās kontroles prasības. Tas nozīmē, ka mūsu darbs arvien vairāk balstās ne tikai uz reakciju uz notikumiem, bet arī uz datos balstītu proaktīvu uzraudzību konkurences un patērētāju interešu aizsardzībai.”