Konkurences padome (KP) 04.08.2026. pieņēma pirmo lēmumu kopš konkurences neitralitātes regulējuma ieviešanas 2020. gadā, konstatējot, ka AS “Latvijas valsts meži” (LVM), turpinot pildīt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus (IML), radīja nepamatotas konkurences priekšrocības sešiem uzņēmumiem (Lēmums). Par pārkāpumu KP piemēroja LVM naudas sodu 7 859 606,89 eiro apmērā, kā arī uzlika pienākumu turpmāk kokmateriālu tirdzniecībā nodrošināt vienlīdzīgus pārdošanas nosacījumus visiem kvalificētiem pretendentiem.
KP konstatēja, ka no 01.01.2020. gada līdz 28.04.2026. LVM, turpinot izpildīt vēsturiski noslēgtos IML, sešiem kokapstrādes uzņēmumiem nodrošināja garantētu piekļuvi noteiktam apaļkoksnes apjomam ārpus publiskajām izsolēm. Savukārt pārējiem tirgus dalībniekiem šāda iespēja nebija pieejama, jo kokmateriālus tie varēja iegādāties tikai publiskās izsolēs, konkurējot ar citiem pretendentiem.
KP priekšsēdētāja Ieva Šmite: “Šis ir pirmais KP lēmums, kurā konstatēts konkurences neitralitātes jeb publiskas personas un tās kapitālsabiedrības pienākuma nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci pārkāpums, tādēļ tas ir nozīmīgs atskaites punkts šī regulējuma piemērošanā praksē. Konkurences neitralitātes regulējums paredz, ka publiskām personām un to kapitālsabiedrībām ir pienākums nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem. Tas nozīmē, ka arī valsts resursu sadalei jānotiek nediskriminējoši, pēc caurskatāmiem un objektīviem principiem, nepiešķirot nepamatotas priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem.”
IML un to ietekme uz tirgu
Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (IML) tika noslēgti laika posmā no 1991. līdz 1998. gadam starp Valsts meža dienestu un tā laika kokrūpniecības uzņēmumiem, lai veicinātu meža nozares attīstību pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Lielākoties sākotnēji noslēgto IML termiņi bija aptuveni 10 gadi, tomēr no 1996. līdz 1997.gadam tie tika būtiski pagarināti, atsevišķiem IML sasniedzot termiņu līdz pat 2096. gadam.
IML paredzēja IML partneriem garantētas cirsmu iegādes tiesības, pretim nosakot pienākumu šiem uzņēmumiem veikt meža uzturēšanas un apsaimniekošanas darbus. Pēc LVM izveides 2000. gadā LVM pārņēma Valsts meža dienesta saistības attiecībā uz 361 spēkā esošo IML izpildi. 2023.gadā spēkā bija palikuši vairs tikai 11 IML, kas noslēgti AS “PATA Saldus”, SIA “ACA Timber”, SIA “BERIVS”, SIA “KREBSAR”, AS “PATA Strenči” (IML partneri).
Vienlaikus atbilstoši normatīvo aktu prasībām LVM uzsāka veikt meža apsaimniekošanas un uzturēšanas pienākumus, līdz ar to IML partneriem vairs nebija pienākumu veikt šos no IML izrietošos pienākumus.
Laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam LVM uzsāka slēgt vienošanās par IML pārjaunošanu, saīsinot to termiņus, tomēr netika samazināts IML partnerim paredzētais koksnes apjoms. Tāpat cirsmu pārdošanas vietā tika slēgti apaļo kokmateriālu piegādes līgumi. Saskaņā ar šiem piegādes līgumiem LVM bija pienākums piegādāt IML partneriem to tehnoloģiskām iespējām un saimnieciskajām vajadzībām atbilstošus apaļos kokmateriālus neatkarīgi no koksnes veidiem, kas bija pieejama sākotnējo IML noteiktajās teritorijās, samazinot šī sortimenta kokmateriālu pieejamību tirgus dalībniekiem, kas to iegūst konkurences apstākļos.
Tabula Nr.1
Spēkā esošo IML uzskaitījums
IML partnera nosaukums | IML noslēgšanas datums | IML termiņš | IML termiņš pēc IML pārveides 3. posma realizācijas | Pārveides līguma datums | Pārveides līguma termiņš |
|---|---|---|---|---|---|
PATA Saldus | 27.09.1991. | 08.03.2071. | 30.10.2054. | 31.01.2022. | 31.12.2026. |
PATA Saldus | 16.10.1992. | 08.03.2071. | 30.10.2054. | 31.01.2022. | 31.12.2026. |
PATA Saldus | 05.12.1996. | 08.03.2071. | 30.10.2054. | 31.01.2022. | 31.12.2026. |
PATA Saldus | 21.02.1996. | 08.03.2071. | 30.10.2054. | 31.01.2022. | 31.12.2026. |
SIA “ACA Timber” | 16.03.1995. | 31.07.2072. | 31.05.2042. | 08.03.2022. | 31.03.2027. |
SIA “ACA Timber” | 27.09.1991. | 30.09.2096. | Nepiedalījās IML pārveides procesā | ||
BERIVS | 23.10.1995. | 30.09.2094. | Nepiedalījās IML pārveides procesā | ||
KREBSAR | 10.03.1997. | 30.09.2047. | Nepiedalījās IML pārveides procesā | ||
KREBSAR | 03.02.1997. | 30.09.2047. | Nepiedalījās IML pārveides procesā | ||
PATA Strenči | 11.09.1995. | 30.09.2026. | Nepiedalījās IML pārveides procesā | ||
PATA Strenči | 30.08.1996. | 30.09.2026. | Nepiedalījās IML pārveides procesā | ||
Konkurences neitralitātes pārkāpums un pārkāpuma sekas
Konkurences neitralitāte balstās Konkurences likuma (KL) 14.1 pantā nostiprinātajā pienākumā publiskajām personām un to kapitālsabiedrībām nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, kā arī citos normatīvajos aktos publiskajām personām noteiktajām prasībām. Saskaņā ar šo regulējumu publiskas personas kapitālsabiedrības rīcībai tirgū jābalstās uz tiem pašiem ekonomiskajiem un komerciālajiem apsvērumiem, kas nosaka privātu tirgus dalībnieku rīcību.
KP lietu par iespējamu konkurences neitralitātes pārkāpumu pret LVM ierosināja 05.02.2026., pēc tam, kad vairāk nekā gada garumā bija norisinājušās un bez rezultāta noslēgušās 20.12.2024. ierosinātās pārrunas, kuru mērķis bija pārtraukt konkurences deformēšanu, kas radusies IML izpildes rezultātā.
KP Lēmumā konstatēja, ka IML izpilde ilgstoši radīja nevienlīdzīgus konkurences apstākļus kokmateriālu tirgū. Kamēr citiem tirgus dalībniekiem, lai iegādātos LVM kokmateriālus, bija jāpiedalās publiskās izsolēs, jāizpilda noteikti kvalifikācijas kritēriji un jākonkurē ar cenu piedāvājumiem, IML partneriem bija garantētas tiesības iegādāties kokmateriālus ārpus publiskām izsolēm un konkurences ar citiem uzņēmumiem. Turklāt šīs tiesības bija nodrošinātas īpaši ilgā termiņā, kamēr vispārējā kārtībā LVM sadarbības līgumi tiek slēgti uz būtiski īsāku laiku.
Tas IML partneriem sniedza būtiskas priekšrocības savas saimnieciskās darbības plānošanā un attīstībā, samazinot uzņēmējdarbības riskus, jo tiem nebija jāpaļaujas uz publisko izsoļu rezultātiem un tajās pieejamo kokmateriālu apjomu. Turklāt pārjaunoto IML gadījumā kokmateriālu piegādes tika pielāgotas partneru tehnoloģiskajām iespējām un saimnieciskajām vajadzībām. Vienlaikus IML partneriem nebija jāizpilda tādi kvalifikācijas kritēriji, kādi noteikti citiem uzņēmumiem, lai pretendētu uz kokmateriālu piegādēm. Līdz ar to IML partneri atradās būtiski labvēlīgākā konkurences situācijā nekā pārējie tirgus dalībnieki.
Apstāklis, ka IML partneriem novirzītais kokmateriālu apjoms nenonāca publiskajās izsolēs un līdz ar to nebija pieejams pārējiem tirgus dalībniekiem, ir īpaši būtiski attiecībā uz ierobežotas pieejamības un pieprasītiem resursiem, tostarp skujkoku zāģbaļķiem. LVM piedāvājumam šajā segmentā ir būtiska nozīme, jo valsts mežos skujkoku īpatsvars ir ievērojami lielāks nekā privātajos mežos. Tādējādi citi uzņēmumi konkurēja ne tikai ar atšķirīgiem nosacījumiem, bet arī par mazāku publiskajās izsolēs pieejamo pieprasītu kokmateriālu apjomu.
Lietas izpētē KP konstatēja, ka 2020.–2025. gadā vidēji 9,6% no visa LVM realizētā kokmateriālu apjoma tika pārdoti IML partneriem. Savukārt skujkoku zāģbaļķi IML partneriem tika realizēti vidēji 16,4 % apmērā no kopējā LVM šo kokmateriālu realizētā apjoma. Šie kokmateriāli nenonāca publiskajās izsolēs, tādējādi citiem tirgus dalībniekiem nebija iespējas uz tiem pretendēt, pat piedāvājot augstāku cenu.
KP arī secinājusi, ka pēc IML pārveides publiskajās izsolēs pieejamais skujkoku zāģbaļķu apjoms samazinājās par 12,6 %, lai gan kopējais LVM realizētais šī sortimenta apjoms pieauga. Tas apliecina, ka IML izpilde būtiski ietekmēja konkurences apstākļus kokmateriālu tirgū.
KP arī lietā secināja, ka šādām IML partneriem nodrošinātām priekšrocībām vairs nepastāvēja objektīvs pamats. Sākotnēji IML partneriem pret ilgtermiņa tiesībām izstrādāt valsts mežus bija noteikti arī pienākumi veikt meža apsaimniekošanas un uzturēšanas darbus. Taču kopš 2000. gada šos pienākumus nodrošina LVM, savukārt IML partneri tos vairs nepilda. Līdz ar to bija zudis viens no būtiskajiem sākotnējiem pamatiem, kas savulaik attaisnoja IML partneriem piešķirtās priekšrocības.
Nozares vērtējums par IML ietekmi
Lietas izpētes laikā KP noskaidroja arī kokmateriālu tirgus dalībnieku viedokli par IML ietekmi uz konkurenci. Viedokli tika lūgts sniegt 15 lielākajiem apaļo kokmateriālu pircējiem no LVM, kuri nav IML partneri, un uz KP aicinājumu atsaucās 11 tirgus dalībnieki. Vairāki no tiem norādīja, ka IML partneriem nodrošinātā ilgtermiņa piekļuve kokmateriāliem ārpus publiskām izsolēm rada tiem priekšrocības salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuriem par ierobežoto koksnes resursu jākonkurē publiskās pārdošanas procedūrās.
Tirgus dalībnieki īpaši akcentēja ierobežoto koksnes resursu pieejamību un to, ka IML ietvaros pārdotie kokmateriālu apjomi nav pieejami pārējiem tirgus dalībniekiem. Tāpat tika norādīts uz IML partneru priekšrocībām, ko sniedz garantētas ilgtermiņa mežistrādes tiesības un kokmateriālu piegādes, iespēja iegādāties kokmateriālus ārpus izsolēm un atsevišķos gadījumos arī IML partneru ekskluzīvas iespējas bez iepirkuma procedūras piedalīties visā koksnes ieguves un pārstrādes ķēdē – no mežizstrādes un transportēšanas līdz kokmateriālu pārstrādei un realizācijai.
Piemēram, viens no tirgus dalībniekiem paudis šādu viedokli: “Nav iespējams racionāli izskaidrot, kāpēc ir noslēgti līgumi, kuru termiņi nav samērojami ne ar investīciju atmaksāšanās laikiem vai investīciju dzīves ciklu, ne ar cilvēka mūža ilgumu. Tādējādi faktiski ir noslēgti līgumi, kurus daži uzņēmēji mantos vairākās paaudzēs un par kuru ietvaros piegādātajiem resursiem nevarēs konkurēt vēl vairākas citu nozares uzņēmēju paaudzes.” Arī Latvijas Darba devēju konfederācija norādījusi uz nepieciešamību nodrošināt, lai visi valsts rīcībā esošie koksnes apjomi tiktu tirgoti caurskatāmās un vienlīdzīgās procedūrās, kas nodrošina visiem tirgus dalībniekiem vienādus konkurences apstākļus.
Vienlaikus KP vērš uzmanību, ka arī Ģenerālprokuratūra jau 2022. gada nogalē vērsa LVM un Zemkopības ministrijas uzmanību uz IML problemātiku. 28.12.2022. LVM tika izteikts brīdinājums saistībā ar IML pārveidošanas procedūru, norādot uz nepieciešamību ievērot valsts kapitālsabiedrībām piemērojamo regulējumu līgumu slēgšanā un izvērtēt izvēlētās procedūras pamatotību. Savukārt Zemkopības ministrija tika aicināta lemt par regulējuma izstrādi IML darbībai, lai novērstu nevienlīdzīgas attieksmes risku pret tirgus dalībniekiem.
LVM piemērotais naudas sods
Izvērtējot lietas apstākļus, KP secināja, ka LVM pārkāpums ilga vairāk nekā sešus gadus – no konkurences neitralitātes regulējuma spēkā stāšanās 01.01.2020. līdz Lēmuma spēkā stāšanās dienai. Vienlaikus norādāms, ka pārkāpums ir ticis daļēji apturēts iepriekš atbilstoši tiesu nolēmumiem par pagaidu aizsardzību.
Par pārkāpuma smagumu naudas sods noteikts 0,7 % apmērā, bet par tā ilgumu – 0,6 % apmērā. Tādējādi kopējais naudas sods LVM noteikts 1,3 % apmērā no uzņēmuma 2025. gada apgrozījuma jeb 7 859 606,89 eiro. Lietā netika konstatēti atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi.
Ar pieņemto lēmumu KP uzlika LVM pienākumu nekavējoties pārtraukt no IML izpildes izrietošo priekšrocību nodrošināšanu IML partneriem un kokmateriālu tirdzniecībā piemērot tādas pārdošanas procedūras, kas visiem atbilstoši kvalificētiem pretendentiem nodrošina vienlīdzīgas iespējas iegādāties kokmateriālus.
Publiskām personām – valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to piederošām kapitālsabiedrībām – ir aizliegts kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Aizliegums stājās spēkā no 2020. gada 1. janvāra un ir noteikts Konkurences likuma 14.1 pantā.
Lai nodrošinātu likuma prasību ievērošanu, KP veic pārrunas ar publisko personu vai tai piederošo kapitālsabiedrību. Ja pārrunu laikā netiek panākta likuma prasību ievērošana, nodrošinot konkurencei labvēlīgu rezultātu, KP attiecībā uz publiskām personām piederošām kapitālsabiedrībām var turpināt pārkāpuma lietas izmeklēšanu, pieņemot lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.
SIA “PATA Jēkabpils” ir AS “PATA Saldus” piegādes līguma saistības daļējā apmērā pārņēmējs. 06.01.2017. tika noslēgts līgums par daļēju piegādes līguma noslēgšanas saistību nodošanu no AS “PATA Saldus” sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jēkabpils mežrūpniecība” (vēlākais nosaukums “Jēkabpils kokapstrāde”). Saskaņā ar 20.05.2022. uzņēmuma daļas pirkuma līgumu, kas noslēgts starp Jēkabpils kokapstrāde un SIA “PATA Jēkabpils”, Jēkabpils kokapstrāde uzņēmuma pastāvīga daļa, kas ir saistīta ar kokapstrādi (zāģēšana, ēvelēšana, impregnēšana, koka taras ražošana), ar visām tai piederošajām tiesībām un saistībām, nonāca SIA “PATA Jēkabpils” īpašumā.
SIA “Metsa Forest Latvia”
Pirms pārjaunošanas AS “PATA Saldus” noslēgto IML maksimālais termiņš bija līdz 30.09.2096.
Līdz saistību pilnīgai izpildei, bet ne vēlāk kā līdz 31.03.2027.
25.03.2026. stājas spēkā Vidzemes rajona tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību LVM prasībā pret SIA “Berivs”; 10.04.2026. stājas spēkā Latgales rajona tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību LVM prasībā pret SIA “KREBSAR”; 27.04.2026. stājas spēkā Vidzemes rajona tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību LVM prasībā pret AS “PATA Strenči”; 28.04.2026. stājas spēkā Vidzemes rajona tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību LVM prasībā pret SIA “ACA TIMBER”. Vienlaikus Kurzemes apgabaltiesa 31.07.2026. atcēla Kurzemes rajona tiesas lēmumus par pagaidu pret SIA “PATA Saldus” un SIA “PATA Jēkabpils”.