Raksts sagatavots interneta žurnalam IBizness
Kas ir vertikālas vienošanās un kādās situācijās tās tiek slēgtas?
Vertikālas vienošanās ir vienošanās jeb līgumi, kas noslēgti starp uzņēmumiem dažādos tirgus līmeņos, piemēram, starp ražotāju un vairumtirgotāju vai starp vairumtirgotāju un mazumtirgotāju, piemēram, vienošanās par preču tālākpārdošanu. Vertikālas vienošanās ir nepieciešamas, lai regulētu un nodrošinātu efektīvu preču vai pakalpojumu izplatīšanu, un nosaka tiesības un pienākumus starp piegādātāju (atkarībā no situācijas tas var būt gan ražotājs, gan vairumtirgotājs) un pircēju (atkarībā no situācijas tas var būt gan vairumtirgotājs, gan mazumtirgotājs).
Vertikālas vienošanās kā tādas ir atļautas, taču, ja šajās vienošanās ir iekļauti nosacījumi, kas ir pretrunā ar konkurences tiesību normām, tie var atstāt negatīvu ietekmi uz tirgu, kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci, kas ir aizliegts saskaņā ar Konkurences likuma (KL) 11. pantu, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD)101. panta.
Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču vai pakalpojumu izplatīšanu Eiropas Savienībā, tai skaitā Latvijā, ir jāzina, kas ir aizliegts, slēdzot vertikālas vienošanās ar sadarbības partneriem, lai nenonāktu situācijā, kad ir pārkāptas minētās konkurences tiesību normas. Apzinoties vertikālu vienošanos pieļaujamās robežas, uzņēmumam ir iespēja attiecīgi reaģēt, ja piemēram, sadarbības partneris uzspiež nosacījumus, kas ir pretrunā ar konkurenci regulējošām tiesību normām – uzņēmums būtu spējīgs pamatot, kāpēc šādi nosacījumi nav pieļaujami sadarbības partneru starpā, un tādējādi pasargātu sevi no pārkāpuma izdarīšanas, vienlaikus saglabājot efektīvu konkurenci konkrētajā preces vai pakalpojumu tirgū, kas ir konkurences tiesību mērķis.
Kāds normatīvais regulējums attiecas uz vertikālām vienošanām?
Saskaņā ar KL 11. pantu, ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vertikālas vienošanās par, piemēram, tālākpārdošanas cenu noteikšanu, tirgus vai klientu sadali un citas vienošanās, kas var arī nebūt tieši uzskaitītas KL 11. pantā, bet ietekmē godīgu konkurenci un atstāj negatīvas sekas. Ja runa ir par vertikālo vienošanos izvērtēšanu, ļoti skrupulozi tiek ņemti vērā faktiskie apstākļi –svarīgi zināt, kas ir vienošanās preces, kādā izplatīšanas sistēmā konkrētās preces tiek izplatītas, kāda ir uzņēmumu, kas izplata konkrētās preces, tirgus daļa utt.
Vienošanās var nebūt tikai tāda, kas rakstīta, piemēram, sadarbības līgumā, bet arī vienošanās, kas panāktas neformālā ceļā, piemēram, mutvārdos, neformālā sarakstē, kā arī tās var būt panāktas saskaņotu darbību rezultātā.
LESD 101. panta darbība attiecībā uz vertikālām vienošanām, kas ietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir plašāk skaidrota 2022. gada 10. maija Eiropas Komisijas (EK) Regulā 2022/720 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu vertikālo nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām un EK Pamatnostādnēs vertikālo ierobežojumu jomā. Savukārt vertikālām vienošanām Latvijas teritorijā piemērojami Ministru kabineta Noteikumi Nr. 797 par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam. MK Noteikumi Nr. 797 šobrīd Latvijā ir spēkā esoši, taču tiek pārskatīti, pielāgojot tos EK Regulā 2022/720 noteiktajām prasībām.
Par ko ir stingri aizliegts vienoties piegādātājam un pircējam?
Piegādātājam un pircējam (preču vai pakalpojumu izplatītājam) ir stingri aizliegts vienoties par tālākpārdošanas cenu fiksēšanu, minimālās cenas noteikšanu, teritoriāliem ierobežojumiem jeb pasīvās pārdošanas ierobežošanu un preču vai pakalpojumu tirdzniecību tiešsaistē – šie ierobežojumi pēc savas būtības ir konkurenci deformējoši. Iepriekš minētie ir ierobežojumi, kuru mērķis pats par sevi ir uzskatāms par konkurenci deformējošu un kuriem nevar tikt piemērots atbrīvojums.
Ir situācijas, piemēram, kad vertikāla vienošanās ir ar nebūtisku ietekmi uz tirgu vai rada būtiskus efektivitātes ieguvumus – šādos gadījumos var tikt piemērots atbrīvojums no KL 11. pantā noteiktā vienošanās aizlieguma. Tomēr iepriekš minēto stingro ierobežojumu gadījumā atbrīvojumi ir piemērojami ļoti īpašās un retās situācijās.
Šajā rakstā uzsvars tiks likts uz stingrajiem ierobežojumiem, attiecībā pret kuriem atbrīvojumi netiek piemēroti – tālākpārdošanas cenu fiksēšana vai minimālās tālākpārdošanas cenas noteikšana, pasīvās pārdošanas ierobežošana un ierobežojumi, kas attiecas uz preču vai pakalpojumu pārdošanu tiešsaistē. Konkurences padome pēdējos divus gadus aktīvi ir pievērsusies uzņēmumu izglītošanai par vertikālajām vienošanām un secinājusi, ka bieži vien uzņēmumi nezina, ka par tādiem nosacījumiem vienoties ir aizliegts, un neizprot, kā tie praksē var izpausties un kādos apstākļos atļauta vienošanās robežojas ar neatļautu, tādēļ ir vērtīgi tos plašāk iztirzāt.
Stingrais ierobežojums – tālākpārdošanas cenu uzturēšana (“resale price maintenance” (RPM))
Piegādātāji nedrīkst uzlikt izplatītājiem par pienākumu pārdot preces vai pakalpojumus par konkrētu, piegādāja noteiktu jeb fiksētu cenu, jo tas nopietni ierobežo konkurenci izplatītāju starpā un galu galā patērētāju iespēju izvēlēties preci vai pakalpojumu par izdevīgāko cenu.
Veidi, kā ražotājs vai vairumtirgotājs neatļauti var praksē noteikt vai regulēt cenas, vai vismaz mēģināt to darīt:
- tas diktē precīzas preču vai pakalpojumu cenas, kas izplatītājam ir jāievēro. Pēc būtības fiksē tālākpārdošanas cenu, par kādu izplatītājs tās pārdod tālāk mazumtirgotājam vai gala patērētājam;
- tas nosaka minimālo tālākpārdošanas cenu, tādējādi ierobežojot to, ka izplatītāji, pieņemot neatkarīgu lēmumu, preci vai pakalpojumu varētu pārdot par zemāku cenu;
- ietekmējot izplatītāju, piemēram, ar draudiem par soda naudas piemērošanu, noslēgtās vienošanās par preču vai pakalpojumu izplatīšanu laušanu, bonusu nepiemērošanu;
tādējādi regulējot preču vai pakalpojumu cenu līmeni, tirgū noturot augstāku cenu līmeni nekā tad, ja paši izplatītāji piemērotu cenas, par kurām paši neatkarīgi lemj.
Praksē bieži vien piegādātāji monitorē jeb uzrauga izplatītāju preču vai pakalpojumu cenas, tai skaitā, nosakot, ka izplatītājiem ir jāuzrauga konkurentu cenas, un gadījumos, ja kāds izplatītājs ir noteicis citu cenu nekā tā, par ko notikusi vienošanās, jāziņo par to piegādātājam. Piegādātājs attiecīgi rīkojas, lai ietekmētu konkrēto izplatītāju, piemēram, draudot, ka tiks pārtraukta sadarbība.
Tāpat attiecībā uz cenu ir aizliegts piegādātājam uzlikt par pienākumu izplatītājam noteikt atšķirīgas cenas, tirgojot preci vai pakalpojumu tiešsaistē un fiziskā veikalā.
Preču vai pakalpojumu izplatīšanā bieži vien ražotājs vai vairumtirgotājs norāda rekomendētās vai maksimālās tālākpārdošanas cenas, kas pats par sevi nav aizliegts, ciktāl tās nekļūst par fiksētām cenām. Piemēram, situācijās, kad par “rekomendēto cenu” neievērošanu tiek noteiktas vai praktiski piemērotas sankcijas, piemēram, soda naudas piemērošana, preču vai pakalpojumu piegādes pārtraukšana, līguma laušana, ir diezgan skaidrs, ka tās var uzskatīt par cenām, kuras pircējam stingri ir jāievēro – līdz ar to tās pēc būtības nav un nevar saukt par “rekomendētajām cenām”.
Galvenais pamatprincips, kas jāatceras katram tirgus dalībniekam – tam ir jābūt iespējai noteikt preces vai pakalpojuma cenas neatkarīgi.
Piemērs: EK lieta “Asus, Denon & Marantz, Philips and Pioneer”
Stingrais ierobežojums – pasīvās pārdošanas ierobežošana vai teritoriālie/ klientu ierobežojumi
Pirmkārt, lai saprastu, kas ir pasīvā pārdošana, ir jāsaprot atšķirība starp aktīvo un pasīvo pārdošanu.
Aktīvā pārdošana ir, kad uzņēmums veic aktīvu mārketingu un klientu/gala patērētāju uzrunāšanu konkrētā teritorijā vai attiecībā pret konkrētu klientu grupu, piemēram, fizisku tirdzniecības vietu izvietošana, mērķtiecīga tiešsaistes reklāmas izvietošana, aktīva saziņa ar klientiem, zvanot vai sūtot e-pasta vēstules. Dažkārt ir pieļaujams ierobežot aktīvo pārdošanu, piemēram, gadījumos, kad preces vai pakalpojuma izplatīšanas tiesības ir piešķirtas konkrētam ekskluzīvajam izplatītājam, kas attiecīgi ir veicis ieguldījumus preces vai pakalpojuma veiksmīgai pārdošanai.
Savukārt pasīvā pārdošana ir, kad izplatītājs aktīvi nepārdod vai nereklamē preci vai pakalpojumu konkrētā teritorijā vai konkrētai klientu/gala patērētāju grupai, bet pārdod preci vai pakalpojumu atbildot uz klienta/gala patērētāja pieprasījumu. Piemēram, situācija, kad klients/gala patērētājs no citas valsts vai teritorijas fiziski dodas uz izplatītāja veikalu, lai iegādātos preci vai pakalpojumu, kā arī situācija, kad klients/gala patērētājs no citas valsts teritorijas apmeklē izplatītāja tīmekļa vietni un veic pasūtījumu bez mērķtiecīgas, uz konkrētu gala patērētāju vērstas reklāmas – klients/gala patērētājs pats atrod izplatītāja kontaktinformāciju un veic pasūtījumu.
Ierobežojot pasīvo pārdošanu, patērētājam tiek ierobežotas iespējas piekļūt precēm vai pakalpojumiem visā Eiropas Savienības vienotajā tirgū, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības vienotā tirgus principu, tādēļ pasīvās pārdošanas ierobežošana ir stingri aizliegta. Piegādātājiem ir stingri aizliegts ierobežot izplatītājiem atbildēt uz pieprasījumiem pārdot preci vai pakalpojumu gala patērētājiem ārpus tiem piešķirtā reģiona vai teritorijas – tiem jāsaglabā brīvība pārdot jebkuram klientam jeb gala patērētājam jebkurā Eiropas Savienības reģionā vai dalībvalstī.
Jānorāda, ka piegādātājiem ir arī aizliegts noteikt izplatītājiem, ka preci vai pakalpojumu nedrīkst pārdot tiešsaistē vai, ka tie drīkst pārdot preci vai pakalpojumu tikai tiešsaistes gala patērētājiem, kas preci vai pakalpojumu pieprasa iegādāties, atrodoties konkrētā izplatītāja teritorijā. Šādas darbības no piegādātāju puses ir uzskatāmas par konkurences tiesību pārkāpumu, jo e-komercija ir būtiska Eiropas Savienības vienotā tirgus daļa.
Gan uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču vai pakalpojumu izplatīšanu, gan publisko iepirkumu organizētājiem ir svarīgi zināt, ka dalība publiskajos iepirkumos jeb konkursos tiek uzskatīta par pasīvās pārdošanas veidu. Piegādātāji izplatītājiem nedrīkst aizliegt vai ierobežot iespēju atbildēt uz pasūtītāja atklātu un publisku uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā, pat ja pasūtītājs atrodas cita izplatītāja ekskluzīvā teritorijā. Jebkura vienošanās starp piegādātāju un izplatītāju, kas aizliedz piedalīties publisko iepirkumu procedūrās ārpus noteiktas teritorijas, visticamāk, tiks uzskatīta par pasīvās pārdošanas ierobežošanu, kas ir stingri aizliegts.
Piemērs: EK lieta “Guess Europe”.
Kāda ir atbildība jeb sods par aizliegtu vertikālu vienošanos?
Uzņēmumiem, kas ir atzīti par vainīgiem pret konkurenci vērstu vertikālu nolīgumu slēgšanā Latvijā, saskaņā ar KL 12. panta otro daļu KP ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz 5 % no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram. Taču, ja uzņēmums iesaistījies pārkāpumā, kas ietekmē konkurenci plašāk Eiropas Savienībā, sods par pārkāpumu var tikt piemērots krietni bargāks – līdz pat 10 % no globālā neto apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.
Attiecībā par naudas soda piemērošanu uzņēmumiem, kas iesaistījušies pārkāpumā, KP ļoti rūpīgi izvērtē katru situāciju atsevišķi, un gadījumos, ja ir skaidri redzams, ka, piemēram, konkurenci ierobežojoši noteikumi mazumtirgotājam ir uzspiesti no, piemēram, ražotāja vai vairumtirgotāja, mazumtirgotājam var netikt piemērots sods par pārkāpumu.
Uzņēmumiem, kas pārkāpuši konkurences tiesības, ir īsā laikā jāgroza vienošanās nosacījumus, kas kropļo konkurenci, tai skaitā, piemēram, pārskatot vertikālos sadarbības līgumus un nekavējoties veicot tajos izmaiņas, lai līgums ir saskaņā ar konkurences tiesību normām.
Tāpat fakts, ka uzņēmums ir sodīts par konkurences tiesību pārkāpumiem, var bojāt tā tēlu un reputāciju, kas bieži vien noved pie patērētāju uzticības zaudēšanas, attiecīgi radot papildu finansiālos zaudējumus.
Nevar arī izslēgt iespēju, ka uzņēmumam, kas pārkāpis konkurences tiesības, var nākties saskarties ar zaudējumu piedziņu, jo skartās puses potenciāli var tiesā iesniegt prasību par kaitējumu, ko radījusi pret konkurenci vērsta vienošanās.
Kā ziņot par iespējamu pārkāpumu?
Situācijās, kad jūsu rīcībā ir informācija par aizliegtu vertikālu vienošanos, ir vairāki veidi, kā par to informēt KP. KP novērtē, ja uzņēmumi sazinās ar KP telefoniski vai klātienē, informē par situāciju un konsultējas par tālākām darbībām, ja tādas nepieciešamas. KP mājaslapā ir pieejams anonīmās ziņošanas rīks, kuru var izmantot, ja persona, kas ziņo par pārkāpumu, vēlas palikt anonīma. Ziņojot anonīmi, KP rekomendē izveidot jaunu e-pasta adresi (neidentificējot personu) gadījumiem, ja KP ir nepieciešams iegūt papildu informāciju vai precizēt jau sniegto informāciju, tādējādi palielinot iespējamību, ka KP būs pamats izmeklēt iesniegto informāciju padziļināti, iespējams, ierosinot pārkāpuma izpētes lietu. Protams, jebkurā laikā ir iespējams vērsties KP ar oficiālu iesniegumu. Papildus ir arī iespējams izmantot Trauksmes celšanas rīku situācijās, ja esat darbinieks uzņēmumā un vēlaties ziņot par iespējamu pārkāpumu uzņēmumā, kurā strādājat. Trauksmes cēlāja identitāte tiek īpaši aizsargāta, tādējādi pasargājot no iespējamām nelabvēlīgām sekām no darba devēja.
Saskaņā ar KL, ja uzņēmums ir sapratis, ka ir iesaistījies tālākpārdošanas cenu fiksēšanā, minimālās cenas noteikšanā vai pasīvās pārdošanas ierobežošanā, tam ir iespēja vērsties KP ar pieteikumu iecietības programmai. Sadarbība Iecietības programmā paredz, ka uzņēmums var pretendēt uz pilnu atbrīvojumu no naudas soda vai naudas soda samazinājumu, ja tiek konstatēts konkurences tiesību pārkāpums. Ja uzņēmums informē KP, ka ir neatļauti vienojies par tālākpārdošanas cenas noteikšanu vai pasīvās pārdošanas ierobežošanu, un KP rīcībā informācija par šo vienošanos iepriekš nav bijusi, tas var pretendēt uz pilnu atbrīvojumu no naudas soda. Savukārt, ja uzņēmums, kas iesaistījies pārkāpumā, KP ziņo iecietības programmā par tālākpārdošanas cenas noteikšanu vai pasīvās pārdošanas ierobežošanu, kas jau ir bijusi KP redzeslokā, bet tā sniegtā informācija būtiski papildina KP rīcībā jau esošo informāciju, tam var tikt piemērots naudas soda samazinājums līdz 50 %, ja tiek konstatēts pārkāpums.
Rekomendācijas uzņēmumu vadītājiem:
- izglītot uzņēmuma darbiniekus, īpaši tos, kuru atbildībā ir preču vai pakalpojumu cenu noteikšana, lai tie būtu zinoši par to, kas ir pieļaujams attiecībās ar sadarbības partneriem, lai novērstu tīšus vai netīšus pārkāpumus;
- uzņēmumā ieviest iekšējās vadlīnijas, lai izvairītos no pret konkurenci vērstām darbībām uzņēmuma komerciālajā darbībā;
- periodiski pārskatīt noslēgtos sadarbības līgumus par preču vai pakalpojumu izplatīšanu, lai pārliecinātos un nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem konkurences tiesību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā faktu, ka tie periodiski tiek atjaunināti;
- ja ir neskaidri jautājumi saistībā ar konkurences tiesībām un nosacījumiem vertikālos nolīgumos, jebkurā laikā konsultēties ar Konkurences padomi, sazinoties telefoniski vai e-pastā, kā arī tiekoties klātienē;
- izmantot KP mājas lapā esošo informāciju par vertikālām vienošanām.
- ja pamanāt iespējamu pārkāpumu, ziņot Konkurences padomei!
- sekot līdzi KP mājaslapā esošajai informācijai par bezmaksas semināriem par konkurences tiesību jautājumiem, tai skaitā vertikālām vienošanām un piesakieties!