Latvijas Konkurences padomes (KP) darbs konkurentu aizliegtu vienošanos jeb karteļu apkarošanā novērtēts kā trešais aktīvākais starp visām Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) jurisdikcijām, laika periodā no 2016. gada līdz 2019. gadam piemērojot sodošus lēmumus 11 karteļa lietās, liecina Policy and Regulatory Report (PaRR) veiktā analīze.
Pēdējo trīsarpus gadu laikā visvairāk karteļa lēmumu – kopskaitā 20 – pieņēmusi Francijas konkurences iestāde, otrajā vietā ar 15 lēmumiem kā viena no aktīvākajām kartelistu sodītājām ierindojas Čehija un trešajā vietā ar 11 lēmumiem ir Latvija.
PaRR veiktā analīze liecina, ka EEZ valstīs kopumā pieņemti 117 karteļu lēmumi un piemēroti naudas sodi vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2019. gadā 53 karteļu lietas atrodas vēl izpētē, un lielākajā daļā no tām pārkāpumi tiek izmeklēti būvniecības, transporta un pakalpojumu nozarēs.
Vidēji gada laikā kopā visās EEZ valstīs tiek atklāti vairāk nekā 30 karteļi. Katrs trešais lēmums piemērots par pārkāpumiem būvniecības nozarē, katrs piektais – par pārkāpumiem nefinanšu pakalpojumu nozarē, piemēram, apsardzes pakalpojumos, interjera dizaina pakalpojumos un atkritumu apsaimniekošanā, savukārt katrs desmitais sodošais karteļu lēmums skar tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozari.
Visbiežāk – divas trešdaļas no visiem gadījumiem – par karteļu upuriem kļūst valsts iestādes, piemēram, militārajā vai veselības nozarē. KP norāda, ka karteļi ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, kuru rezultātā preču un pakalpojumu cenas tiek noteiktas nevis individuāli, bet uzņēmumiem sarunājot tiem izdevīgos cenu līmeņus, ko piedāvāt pircējam. Tāpat karteļa pārkāpumi var izpausties arī citos veidos, piemēram, uzņēmējiem vienojoties par tirgus sadali, dalības nosacījumiem publiskajos iepirkumos vai apmainoties ar komercinformāciju, kas atklāj uzņēmumu attīstības stratēģijas.
KP saskaņā ar iestādes lietu prioritizācijas stratēģiju papildu sodošajiem lēmumiem situācijās, kad pārkāpums ir salīdzinoši neliels un uzņēmums apņemas to neatkārtot, piemēro arī brīdinājumus. Ņemot vērā, ka citas valstis brīdinājuma procedūras nepiemēro, Latvijā tās kalpo kā inovatīvs risinājums karteļu mazināšanai. Pēdējo trīs gadu laikā iestāde iespējamās pārkāpuma lietas ir aizstājusi ar brīdinājumiem 18 gadījumos. KP saglabā informāciju par izteiktajiem brīdinājumiem, un, ja aizliegtas darbības atkārtojas, tās tiek izmeklētas kā pārkāpuma lieta.