Burti
A  A  A

Saeima atbalsta grozījumus Konkurences likumā konkurences kropļojumu novēršanai publisko personu darbībā



Šodien, 28. martā, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, kas sekmēs godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu (valsts un pašvaldību) un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā.

Līdz ar to turpmāk Konkurences likumā būs norma, kas dos iespēju Konkurences padomei efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem. Lai novērstu šādus konkurences ierobežojumus, Konkurences padomei būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu. Tāpat Konkurences padomei būs tiesības uzlikt kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, naudas sodu līdz trim procentiem no uzņēmuma pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 euro.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro: “Uzņēmējdarbības videi ir jāsekmē uzņēmējdarbības veikšana nevis tā jātraucē! Godīgas konkurences nodrošināšana tirgū un instrumentu radīšana cīņai pret konkurences kropļojumiem bija valdības un Saeimas mājasdarbs, kas jau sen bija jāizdara Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējai. Saeimas šodien pieņemtais lēmums dos iespēju attīstīties maziem un vidējiem uzņēmumiem, it īpaši reģionos”. 

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: "Valsts un pašvaldību jeb publisku personu radīti konkurences kropļojumi ir smaga Latvijas problēma, par kuru esam cēluši trauksmi jau septiņus gadus. Nezinu nevienu citu likuma normu, ar kuras pieņemšanu būtu gājis tik grūti, kā ar šo. Tagad var teikt - šis ir vēsturisks notikums, jo uzņēmēju palīgā saucieni ir sadzirdēti."

Kā informēts jau iepriekš, Konkurences padome iepriekš īstenotajā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka publiskas personas (gan pašvaldības, gan valsts pusē) bieži rada ierobežojumus godīgai un vienlīdzīgai konkurencei ar privāto sektoru. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.

Arī uzņēmēju organizācijas Latvijā kā vienu no uzņēmējdarbības vides problēmām minējušas konkurences neitralitātes principa neievērošanu publisko personu darbībā, kā rezultātā, piemēram, piešķirtas nepamatotas priekšrocības publisko personu kapitālsabiedrībām un privātie uzņēmumi vairs nav spējuši konkurēt uz vienlīdzīgiem nosacījumiem.

Avots: Ekonomikas ministrija