Lielāko uzņēmumu apvienošanās un vienošanās darījumi 2016. gadā ir ietekmējuši konkurences attīstību 12 dažādās nozarēs un kopumā vairāk nekā viena miljarda eiro lielā Latvijas nacionālās tautsaimniecības segmentā. Pērn Konkurences padome (KP) izvērtēja 12 uzņēmumu apvienošanās un divas paziņotās vienošanās.
Visos uzņēmumu plānotajos apvienošanās un vienošanās gadījumos KP nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei, tādējādi paziņotie darījumi tika atļauti. Lielākie apvienošanās darījumi 2016. gadā gan iesaistīto uzņēmumu skaita, gan kopējo gadījumu skaita, gan finansiālās ietekmes ziņā skāruši nespecializēto mazumtirdzniecības veikalu tirgu. Tam seko citu preču kategoriju vairumtirdzniecība, tajā skaitā lauksaimniecības, tabakas u.c. vairumtirdzniecība, kā arī piena pārstrāde.
Analizējot apvienošanās tendences aizvadītajā gadā, KP novēro mērenu ārvalstu investoru ieguldījumu pieaugumu, kā rezultātā tiek stiprināta dažādu nozaru konkurētspēja starptautiskajā līmenī, kā arī attīstīta uzņēmumu darbības stabilitāte.
Pērn KP apvienošanās darījumu izvērtēšanā iedibināja jaunas analīzes prakses un metodes. Piemēram, vērtējot apvienošanos ziņojumus mazumtirdzniecības jomā, KP uzsāka izmantot izohronu metodi, ar kuru tika noteikta konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas, tādējādi analīzē izmantojot jaunākās starptautiski atzītās prakses.
KP pieļauj, ka nākotnē sagaidāma turpmāka dažādu līmeņu un nozaru uzņēmumu saplūšana, kas varētu sniegt vairākus konkurences labumus – plašāku preču daudzveidību patērētājiem un inovatīvu risinājumu ieviešanu uzņēmumu ikdienas darbībā. Tāpat KP paredz, ka turpināsies dažādu risinājumu meklēšana, lai uzņēmējdarbībā aizvien vairāk izmantotu digitālās vides iespējas.
Konkurences padomes atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro.
No aizlieguma tiek atbrīvotas tādas uzņēmumu vienošanās, kuras veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem. Šīs vienošanās nedrīkst uzlikt iesaistītajiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai, kā arī nedrīkst dot iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā. Tāpat šīs vienošanās ir paziņojamas KP, kas pieņem lēmumu par to atļaušanu vai aizliegšanu.