Burti
A  A  A

​KP veicina LAD darbinieku prasmi atpazīt karteļus publiskajos iepirkumos



Konkurences padome (KP) šodien, 29. janvārī, seminārā izglīto Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbiniekus, t.sk. no reģionālajām pārvaldēm, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) darbiniekus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus no Zemnieku Saeimas un Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes par aizliegtām vienošanām jeb karteļiem publiskajos iepirkumos, kas ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

KP pērn LAD administrētā fonda projektu iepirkumos konstatēja meliorācijas uzņēmumu karteli. Par iespējamām karteļa pazīmēm ziņoja pats LAD, taču, izvērtējot lietā esošo informāciju par dokumentiem, ko LAD pieņem no atbalsta pretendentiem un uz kuru pamata tā lemj par projekta apstiprināšanu un naudas līdzekļu piešķiršanu, KP novēroja atsevišķas neatbilstības projektu administrēšanā un uzraudzībā no atbildīgo iestāžu puses.

Cenu aptaujās pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda dokumentiem, kam piemīt juridisks spēks, jo tie nebija parakstīti. Tāpat tika konstatētas vairākas nepilnības, kas mazina cenu aptaujas procesa caurskatāmību un tādējādi iespēju veikt to kontroli, jo dokumenti nebija atbilstoši sagatavoti un noformēti. Proti, uzaicinājumi sniegt piedāvājumu tika izteikti mutiski, no cenu aptaujas dokumentācijas neizrietēja konkrēts datums, kad aicinājums piedalīties iepirkuma procedūrā izteikts vai kad iesniegta cenu aptaujas pretendentu dokumentācija. Pārbaudot cenu aptaujas aprakstu, KP konstatēja, ka tā saturu ar savu parakstu apstiprināja konkrēta fiziska persona kā LLKC projekta vadītājs un atbalsta pretendenta pilnvarotā persona, neskatoties uz to, ka norādītajā datumā šī fiziskā persona vēl nebija kļuvusi par projekta vadītāju. Atsevišķos gadījumos cenu aptaujas apraksts nebija parakstīts vispār.

Kartelī iesaistītie tirgus dalībnieki informēja KP, ka nereti tieši LLKC projektu vadītāji sazinās ar vienīgo pretendentu, lai tas organizē citu uzņēmumu līdzdalību iepirkumā, jo jānodrošina minimālais pretendentu skaits, kas attiecīgajos iepirkumos ir trīs. Jānorāda, ka šāda LLKC projekta vadītāju rīcība gan neatbrīvo aizliegtu vienošanos dalībniekus no atbildības par izdarīto pārkāpumu.

Tas vēlreiz apstiprina KP iepriekš jau daudzkārt konstatēto, ka bieži aizliegtas vienošanās sekmē tieši pašu pasūtītāju rīcība. KP ieskatā, aizliegtas vienošanās nesamazināsies, kamēr pasūtītājs nesāks atbildīgi izturēties pret tā administrējamo resursu godīgu un pamatotu izlietojumu. Tādējādi seminārā plānots pārrunāt, kas ir jāņem vērā, administrējot šāda veida iepirkumus, kā arī veicināt izpratni par sankcijām, kādas iestājas par šāda veida pārkāpumu, un LLKC projekta vadītāju un LAD pasūtītāju, kuru rīcība stimulē tirgus dalībnieku aizliegtas vienošanās, atbildību.