2010.gada jūlijā uzsāktās uzraudzības ietvaros Konkurences padome (KP) vērtēja konkurences situāciju tirgū, iegūstot un izvērtējot informāciju par nozares normatīvo regulējumu, importa un eksporta apjomu, reģistrēto traktortehnikas vienību dinamiku, populārākajām traktortehnikas markām, tirgus koncentrāciju, tirgus dalībnieku apgrozījumu, kā arī apzinot tirgus dalībnieku viedokļus par situāciju tirgū.
Atsevišķi tika izvērtēti traktortehnikas pārdošanas un servisa pakalpojumu un rezerves daļu pārdošanas līgumu nosacījumi un pilnvaroto pārstāvju ar ražotājiem slēgtajos izplatīšanas līgumos iekļautie nosacījumi, kā arī izlases kārtībā izvēlēti ES programmas „Lauku saimniecības modernizācija” ietvaros iesniegtie projekti un VAS „Latvijas valsts meži” izvirzītās prasība meža tehnikai.
Uzraudzības ietvaros KP ieguva informāciju, kas ļāva konstatēt divu lauksaimniecības tehnikas tirgotāju aizlietu vienošanos (KP lēmums par pārkāpumu); citi likuma pārkāpumi konkrētajā tirgū netika konstatēti.
Raksturojot konkurences situāciju aplūkotajos tirgos, KP savos secinājumos norādījusi, ka jaunas traktortehnikas tirdzniecības tirgū konkurence kopumā ir spēcīga, tomēr tā ir vāja speciāliem mērķiem paredzētas traktortehnikas atsevišķos tirgos, kā, piemēram, mežizstrādes traktortehnikai, specializētajai ceļu būves traktortehnikai. Tāpat konkurences situāciju pasliktina tas, ka traktortehnikas tirgotāji parasti pārstāv vienu tehnikas zīmolu, attiecīgi vienā tirdzniecības vietā konkurence starp dažādiem zīmoliem neveidojas.
Konkurence faktiski nepastāv garantijas remonta pakalpojumu tirgū, jo šos pakalpojumus veikt ir pilnvaroti tikai atsevišķi servisi, kas visbiežāk ir arī konkrētās traktortehnikas pilnvarotie izplatītāji, turklāt Latvijā nereti atsevišķai traktortehnikas markai tas ir tikai viens pārstāvis. Teorētiski klients var veikt garantijas remontu jebkurā pilnvarotajā servisā, tomēr, ņemot vērā, ka garantijas remonta izmaksas sedz ražotājs, klients pārsvarā izvēlas to remontētāju, kas atrodas vistuvāk vai arī remontu var paveikt visātrāk. Līdzīga konkurences situācija ir arī starp remontētājiem, kas veic tehniskajās apkopes un remontdarbus, kas neietilpst garantijā, garantijas perioda laikā.
Savukārt tirgus dalībnieku skaits Latvijā tehniskajām apkopēm un remonta pakalpojumiem pēc garantijas perioda ir pietiekami liels un konkurence – pietiekami spēcīga. Tirgū darbojas gan pilnvarotie traktortehnikas pārstāvji, gan arī pārējie remontētāji.
Traktortehnikas rezerves daļu mazumtirdzniecības tirgū kopumā konkurence ir uzskatāma par spēcīgu, lai gan, līdzīgi kā pārējos pētītajos tirgos, konkurence starp specializētām traktortehnikas daļām, kurām nereti pat nav analoga aizstājēja, tirgotājiem ir neliela vai nepastāv vispār.