Informācija presei NTPAL

Raksts gatavots speciāli ziņu portālam "Delfi" 

1. novembrī spēkā stājas Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL), kura mērķis ir aizliegt negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī aizliegt nepārtikas preču mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem. Tirgus dalībnieku rīcības atbilstību jaunajam likumam uzraudzīs un kontrolēs Konkurences padome (KP).

Jaunais regulējums ieviests, lai vienā tiesību aktā pārņemtu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par negodīgas tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, kā arī jaunajā likumā integrētu jau līdz šim Latvijā spēkā esošo Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu (NMPAL), kas līdz šim kontrolēja nevis visus lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē darbojošos uzņēmumus, bet gan tikai mazumtirgotāju un piegādātāju attiecības. NTPAL ietvertas arī prasības attiecībā uz nepārtikas preču mazumtirdzniecību, taču tas nav būtiski mainījušās salīdzinājumā ar NMPAL un tāpēc šajā rakstā netiks detalizēti aplūkotas.

Jaunā likuma nosacījumi attiecas uz visu pircēju attiecībām ar visiem piegādātājiem neatkarīgi no to apgrozījuma, ietverot vienlīdzības principu. Proti, visi piegādātāji būs aizsargāti pret pircēja īstenotu negodīgu tirdzniecības praksi. Jānorāda, ka NTPAL noteikumi jāievēro visiem tā subjektiem – pircējiem un nepārtikas preču mazumtirgotājiem – attiecībā uz piegādātājiem, kas tostarp veic uzņēmējdarbību ārpus Latvijas, tai skaitā arī ārpus ES.

Negodīgas tirdzniecības prakses veidi

ES, pieņemot direktīvu, ir noteikusi vienotus standartus jeb minimālo sarakstu ar aizliegtām tirdzniecības praksēm starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju un pircēju, kas jāņem vērā visās dalībvalstīs. Daļa no praksēm ir ierindotas "melnajā sarakstā", kas ir aizliegtas jebkurā situācijā, un daļa – "pelēkajā sarakstā", kas ir aizliegtas, ja vien attiecīgie nosacījumi nav iepriekš skaidri un nepārprotami paredzēti rakstveida līgumā starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju un pircēju. Papildus minētajiem negodīgas tirdzniecības prakses veidiem likumā ir uzskaitītas aizliegtas darbības attiecībā uz norēķinu termiņiem par piegādātām lauksaimniecības un pārtikas precēm.

"Melnais saraksts" – vienmēr aizliegtās prakses tirdzniecībā:

  • veikt līgumā vienpusējus grozījumus;
  • pieprasīt maksājumus, kas nav saistīti ar piegādātāja preču pārdošanu (piemēram, maksāt par līguma slēgšanu, kompensēt administrēšanas izmaksas, maksāt par preču atrašanos tirdzniecības vietā, kompensēt negūto peļņu, kompensēt jaunu tirdzniecības vietu iekārtošanas un veco tirdzniecības vietu atjaunināšanas izmaksas);
  • pieprasīt piegādātājam maksāt par lauksaimniecības un pārtikas preču bojājumiem un zudumiem, kas radušies pircēja telpās;
  • pieprasīt kompensēt ar klientu sūdzību izskatīšanu saistītas izmaksas;
  • atdot atpakaļ nepārdotās preces (izņēmums – nekvalitatīvas preces, jaunas un patērētājiem nezināmas preces);
  • noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu;
  • atteikties slēgt rakstiskus līgumus;
  • ļaunprātīgi izmantot komercnoslēpumu;
  • draudēt ar komerciālajiem pretpasākumiem vai tos izmantot pret piegādātāju;
  • atcelt vai mainīt pasūtījumu pēdējā brīdī;
  • nepieņemt preces no piegādātāja ar 2/3 garu derīguma termiņu;
  • pieprasīt zemāko cenu nodrošināšanu;
  • pieprasīt segt izdevumus par personāla nodarbināšanu preču pārdošanai izmantojamo telpu iekārtošanai;
  • pieprasīt maksu par preču glabāšanu, iekļaušanu sortimentā vai to, lai šādas preces būtu pieejamas tirgū;
  • pieprasīt netaisnīgus, nepamatotus vai līgumā neparedzētus maksājumus (atlaides).

"Pelēkais saraksts" – aizliegtās prakses tirdzniecībā, ja vien rakstveida līgumā nav nepārprotami norādīts citādi:

  • pieprasīt tiešā vai netiešā veidā maksāt par reklāmu;
  • pieprasīt tiešā vai netiešā veidā maksāt par preču tirgvedību;
  • pieprasīt tiešā vai netiešā veidā maksāt par loģistikas pakalpojumiem;
  • pieprasīt iegādāties preces, pakalpojumus vai īpašumu no pircēja norādītām trešajām personām;
  • piemērot akcijas atlaides veicināšanas laikā nerealizētām precēm.

Maksas pieprasīšanas gadījumā par preču atrašanos tirdzniecības vietā, apjoma vai akcijas atlaides pieprasīšanas gadījumā, kā arī reklāmas, tirgvedības (mārketinga) un loģistikas pakalpojumu maksas pieprasīšanas gadījumā pircējs sniedz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātajam skaidru un izsekojamu rakstveida pamatojumu attiecībā uz kopējo maksājumu vai maksājumu par vienu vienību. Papildus, pēc lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja pieprasījuma, situācijās, kad tiek pieprasīta maksa par reklāmu, tirgvedību (mārketingu) un loģistikas pakalpojumiem, pircējs sniedz arī aplēsi ar objektīvām un izsekojamām izmaksām un to pamatojumu.

Norēķinu termiņi par piegādātām lauksaimniecības un pārtikas precēm nedrīkst pārsniegt 30 dienas pēc to piegādes ātrbojīgām precēm, t.i. preces, kas savu īpašību dēļ vai attiecīgajā pārstrādes posmā 30 dienu laikā pēc to novākšanas, sagatavošanas vai pārstrādes var kļūt nederīgas pārdošanai, un 60 dienas pēc to piegādes precēm, kas nav ātrbojīgas. Savukārt attiecībā uz svaigiem dārzeņiem un ogām lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam jānorēķinās ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību ne ilgāk kā 20 dienas pēc to piegādes.

Aizsargājamo piegādātāju loks

Jaunais likums nodrošina aizsardzību plašākam tirgus dalībnieku lokam jeb tiks paplašināts lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju loks, kuri tiks aizsargāti no negodīgas tirdzniecības prakses. Tas tāpēc, ka NTPAL attiecas uz visiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes tirgus dalībniekiem – mazumtirgotājiem, pārtikas pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem, kooperatīviem, ražotāju organizācijām un individuāliem ražotājiem, kā arī uz publiskajām personām, kas veic lauksaimniecības un pārtikas produktu iepirkšanu.

Vienlaicīgi jaunajā likumā izmantotie jēdziens "pircējs" un "piegādātājs" būs attiecināmi kā uz fiziskām, tā uz juridiskām personām. Būtiski, ka viens un tas pats tirgus dalībnieks lauksaimniecības preču piegādes ķēdē vienlaikus var būt gan pircēja, gan piegādātāja lomā. Tajā brīdī, kad tirgus dalībnieks ir pircēja lomā, tam jāievēro jaunais likums.

Jānorāda, ka likuma ietvaros vērtējamas tikai tiešo pircēju darbības attiecībā uz piegādātāju, no kura tie pērk preces. Vai šādas tiešās attiecības pastāv starp piegādātāju un pircēju, kad iesaistīti arī starpnieki, kas piegādātāja vārdā slēdz līgumus ar pircējiem vai otrādi, katrā situācijā ir vērtējams individuāli, ņemot vērā faktiskos apstākļus. Piemēram, attiecībā uz kooperācijas/iepirkumu grupām KP ir skaidrojusi, ka to darbības ir vērtējamas kā mazumtirgotāju darbības.

Efektīvu sodu piemērošana

Jaunajā likumā KP ir paredzēta iespēja pieņemt lēmumu par tiesiskā pienākuma uzlikšanu, naudas soda piemērošanu un brīdinājumu izteikšanu, ja tā konstatē tirgus dalībnieku sadarbībā pārkāpumus. Jaunā likuma jauninājums, kas nebija ietverts iepriekšējā NMPAL, ir brīdinājuma izteikšanas kārtība. Tādējādi KP, izvērtējot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, pārkāpuma raksturu un citus apstākļus, ir tiesīga aizstāt lēmumu par naudas sodu ar brīdinājumu.

Attiecībā uz naudas soda noteikšanu, NTPAL tas neatšķiras no iepriekšējā regulējumā NMPAL noteiktā, proti, KP par likumā minēto pārkāpumu pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam ir tiesīga piemērot naudas sodu līdz 0,2 procentiem no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 70 eiro.

Svetlana Sitņikova

Svetlana Sitņikova

Vecākā eksperte tirdzniecībā
svetlana.sitnikova [at] kp.gov.lv