Konkurences padome (KP) atzinīgi vērtē Augstākās tiesas spriedumu par publisku personu – valsts un pašvaldību – iesaisti reklāmas tirgū. Tiesa norāda, ka nav pieļaujams, ja publiska persona, izdodot savus informatīvos izdevumus, iesaistās reklāmas tirgū un tādējādi apdraud privāto plašsaziņas līdzekļu pastāvēšanu.
Tiesa savā spriedumā norāda, ka privātie mediji savus ienākumus ievērojamā mērā gūst tieši no komercreklāmu un sludinājumu izvietošanas, kamēr publisku personu izdevumi tiek dotēti no budžeta līdzekļiem. Tas, ka daļa no ierobežotā reklāmas tirgus ienākumiem nonāk publisku personu rīcībā, privātos uzņēmējus var nostādīt krietni neizdevīgākā stāvoklī un apdraudēt to pastāvēšanu.
Vienlaikus tiesa norāda, ja privātajiem medijiem šādas publiskas personas rīcības dēļ ir radīta būtiska negatīva ietekme, tad publiskas personas darbība šajā tirgū ir nepieļaujama vai tai ir jārada attiecīgs izlīdzinājuma mehānisms par labu apdraudētajiem privātajiem plašsaziņas līdzekļiem.
KP jau iepriekš ir norādījusi, ka pašvaldību pienākums ir informēt tās iedzīvotājus par novada aktualitātēm. Tajā pašā laikā ir nepieļaujams, ka pašvaldības iesaistās mediju biznesā, jo īpaši konkurējot ar privātajiem medijiem reklāmas un sludinājumu tirgū.
KP norāda, ka tas pašvaldību medijiem ļauj bez maksas vai par būtiski zemāku cenu piedāvāt reklāmu un sludinājumu publicēšanu, tādā veidā mazinot privāto mediju pastāvēšanas iespējas. Savukārt, ja pašvaldība savā izdevumā reklamē vai nepamatoti izceļ sev piederošos uzņēmumus, tiek kropļota godīga konkurence starp šīm kapitālsabiedrībām un privātā sektora uzņēmumiem.
KP rudenī veiktais sabiedriskās domas pētījums apliecināja, ka viena no Latvijas būtiskākajām konkurences problemātikām ir publisku personu iesaiste uzņēmējdarbībā un konkurences neitralitātes principa ignorēšana. KP redzeslokā vairākkārt ir nonācis jautājums tieši par publisku personu iesaisti arī mediju biznesā, kur pašvaldību izdevumi piedalās konkurences cīņā ar privāto sektoru.