KP apvienošanās lietu izpētē uzsāk izmantot jaunas ekonomiskās metodes

Apvienošanās kontrole ir viens no nozīmīgākajiem konkurences politikas instrumentiem, kas nodrošina, lai tirgū neveidotos pārlieku augsta koncentrācija, kas var negatīvi ietekmēt konkurences procesu. Vienlaikus, pieaugot apvienošanās darījumu skaitam[1] un to sarežģītībai, palielinās arī nepieciešamība ātri un precīzi nošķirt darījumus, kuri nerada riskus konkurencei, no tādiem, kuri prasa papildu izpēti. Lai efektīvāk noteiktu potenciāli problemātiskus apvienošanās darījumus, konkurences iestādēs arvien plašāk tiek izmantoti moderni izvērtēšanas rīki, piemēram, augšup vērstā cenu spiediena tests (upward pricing pressure) (turpmāk - UPP) un bruto augšup vērstā cenu spiediena indekss (gross upward pricing pressure index) (turpmāk - GUPPI). Arī Konkurences padome (turpmāk – KP) ir stiprinājusi savu ekonomisko analīzi apvienošanās lietās, to izpētē ieviešot šādus novērtēšanas rīkus.

Kvantitatīvo novērtēšanas rīku galvenā priekšrocība ir spēja jau sākotnējā izpētes procesā noteikt, vai pēc darījuma noslēgšanas konkrētajā tirgū pieaugs cenas. Gadījumos, kad šie skrīninga rīki norāda uz iespējamu problemātiku, tiek piemēroti padziļinātas analīzes instrumenti.[2]

Pirms horizontālās apvienošanās uzņēmumi savā starpā konkurē – tie cenšas piesaistīt klientus, cita starpā, ar zemākām cenām, un šis spiediens palīdz uzturēt konkurenci tirgū. Pēc apvienošanās šāda konkurence izzūd, jo, ja klients, kas iepriekš izdarīja izvēli starp apvienošanās dalībniekiem, pāriet no viena uzņēmuma uz otru, ieņēmumi tik un tā ir kopīgi. Tas samazina motivāciju turpināt cenu konkurenci un palielina risku, ka cenas pieaugs, tomēr var radīt arī pretēju efektu.

Piemēram, pieņemsim, ka konkrētā ģeogrāfiskajā teritorijā darbojas četri kafijas veikali – A, B, C un D. Veikals A plānoja paaugstināt kafijas cenu un, lai noskaidrotu, kā šādas izmaiņas varētu ietekmēt patērētāju uzvedību, veica klientu aptauju. Tās rezultāti norādīja, ka, ja veikalā A kafijas cena pieaugtu par 15 %, aptuveni 29 % klientu pārietu uz veikalu B, savukārt 16 % izvēlētos iegādāties preci veikalos C vai D, taču pārējie klienti nemainītu savus paradumus. Atbilstoši aptaujas rezultātiem, secināms, ka veikali A un B ir tuvi konkurenti, jo starp tiem pastāv augsts klientu novirzes koeficients, kas norāda uz preces ciešu aizvietojamību. Veikalu A un B apvienošanās gadījumā konkurence starp tiem izzustu, jo klienti, kas iepriekš izdarīja izvēli starp abiem uzņēmumiem, preci iegādātos vienā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka apvienotajam uzņēmumam varētu pieaugt motivācija paaugstināt kafijas cenu par 15  %, jo ieņēmumi tik un tā paliktu viena īpašnieka rīcībā. Tomēr apvienošanās var arī samazināt izmaksas, apvienojot iepirkumus vai piegādes ķēdes, uzņēmums varētu nodrošināt efektīvāku darbību un līdz ar to  mazināt cenu pieauguma risku. Tieši šādu līdzsvaru starp konkurences vājināšanos un iespējamajiem efektivitātes ieguvumiem praksē palīdz novērtēt UPP un GUPPI testi.

UPP un GUPPI novērtē apvienošanās dalībnieku motivāciju paaugstināt cenas pēc darījuma īstenošanas jeb prognozēt cenu kāpumu pēc apvienošanās. Lai gan testu rezultāti nenodrošina precīzu cenu izmaiņu apjoma novērtējumu[3], tie sniedz kvalitatīvu prognozi par iespējamajām cenu virziena izmaiņām.

UPP tests līdzsvaro divus galvenos cenu efektus, kas rodas apvienošanās rezultātā - spiedienu paaugstināt cenas, jo vājinās konkurence starp apvienošanās dalībniekiem un spiedienu samazināt cenas, ko rada efektivitātes pieaugums. Savukārt GUPPI nosaka apvienošanās dalībnieku stimulu paaugstināt cenas.^[4]

Eiropas Komisija UPP un GUPPI testus ir izmantojusi horizontālās apvienošanās lietās, kur tirgus dalībnieki darbojas telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju u.c. tirgos. Savukārt vertikālās apvienošanās lietās EK ir analizējusi uzņēmumu motivāciju paaugstināt cenas, izmantojot vertikālo bruto augšup vērsto cenu spiediena indeksu (vertical gross upward pricing pressure index jeb vGUPPI).

UPP un GUPPI rīku izmantošana ir vērtēta arī Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, kur secināts, ka šāda ekonomiskā analizē ir izmantojama kā sākotnējais instruments, lai identificētu potenciāli problemātiskus darījumus.[5] Līdz ar to kvantitatīvā analīze jāizmanto kā daļa no plašāka pierādījumu kopuma, lai konstatētu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei.

KP pirmo reizi UPP un GUPPI testus apvienošanās lēmuma ekonomiskajā analīzē piemēroja, lai vērtētu degvielas tirgus dalībnieku motivāciju paaugstināt benzīna un dīzeļdegvielas cenas pēc darījuma īstenošanas. Kvantitatīvās novērtēšanas rīku vērtības aprēķinātas, izmantojot:

1) datus par apvienošanās dalībnieku pārdošanas apjomiem eiro un tonnās;

2) publiski pieejamo informāciju par degvielas cenu struktūras veidojošiem elementiem;

3) KP rīcībā esošos pētījumus un tirgus dalībnieku sniegto informāciju novirzes koeficienta noteikšanai.[6]

UPP un GUPPI analīzes rīku ieviešana apvienošanās lietu izpētē nozīmē arī izmaiņas informācijas pieprasījumu procesā. Lai gan šo testu veikšanai nepieciešami papildu dati, piemēram, informācija par ražošanas izmaksām, pārdošanas apjomiem un patērētāju uzvedību, tā lielākoties ir apvienošanās dalībnieku rīcībā, nevis trešajām pusēm. Tādējādi šo rīku izmantošana samazina nepieciešamību plaši aptaujāt konkurentus, piegādātājus vai klientus, vienlaikus palielinot prasības attiecībā uz darījumā iesaistīto uzņēmumu sniegto datu apjomu un precizitāti. Turklāt UPP un GUPPI testus iespējams veikt arī pašiem uzņēmumiem jau pirms darījuma īstenošanas, lai savlaicīgi novērtētu riskus konkurencei.

Vienlaikus jānorāda, ka KP darījumu izvērtēšanai papildus tiks izmantoti arī līdzšinējie rīki, piemēram, tirgus daļu aprēķini, tirgus koncentrācijas mērīšanas Herfindāla-Hiršmana indekss u.c.

Sagaidāms, ka KP arvien aktīvāk izmantos kvantitatīvās novērtēšanas rīkus arī citu apvienošanās darījumu izvērtēšanai. UPP un GUPPI testi ir piemēroti tādu darījumu izpētē, kur konkurence ir ierobežota un uzņēmumu produktu aizvietojamība ir salīdzinoši augsta, piemēram, telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju, zāļu mazumtirdzniecības jomās. Tāpat svarīgi ņemt vērā, ka UPP un GUPPI rīki, visticamāk, netiks piemēroti visās izpētēs. To lietderība ir ierobežotāka tirgos ar regulētām cenām, kā arī gadījumos, kad apvienošanās dalībnieku produktu aizvietojamība ir zema vai viens no apvienošanās dalībniekiem ir neliels uzņēmums.

Rakstu sagatavoja:

Ekonomiskās analīzes un apvienošanās departamenta ekonomiste Elija Ķerpe