Konkurences padome (KP) 2026. gadā kā savas galvenās darbības prioritātes ir izvirzījusi smagāko konkurences tiesību pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, padziļinātu tirgu uzraudzību veikšanu nozarēs, kas skar būtiskas sabiedrības intereses, kā arī iestādes procesu modernizāciju un digitalizāciju. Vienlaikus KP turpinās mazināt birokrātiju normatīvajā regulējumā un stiprināt konkurences kultūras izpratni sabiedrībā. Nosakot šīs piecas prioritātes, KP ir definējusi arī konkrētus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus, lai nodrošinātu mērķtiecīgu darbu un izmērāmus rezultātus.
Smagāko konkurences tiesību pārkāpumu atklāšana un novēršana
2026. gadā KP plāno izskatīt un pieņemt lēmumus vismaz 10 augstas prioritātes pārkāpumu lietās, īpašu uzmanību pievēršot karteļiem publiskajos iepirkumos, pārtikas mazumtirdzniecības sektoram, kā arī konkurences neitralitātes pārkāpumiem. Vienlaikus KP mērķis ir saglabāt augstu pieņemto lēmumu kvalitāti, paredzot, ka vismaz 82% KP lēmumu stāsies spēkā, tostarp arī tajos gadījumos, kad tie tiek pārsūdzēti un atrodas izskatīšanā dažādās tiesu instancēs.
Papildus tam KP turpinās novērst mazāk nozīmīgus konkurences tiesību pārkāpumus, izmantojot brīdinājumus un prevencijas. KP izvirzījusi mērķi, ka vismaz 75% identificēto konkurences ierobežojumu gadījumu tiks novērsti preventīvā ceļā, neierosinot pārkāpuma lietas.
Īstenojot šos uzdevumus, KP mērķis ir nodrošināt arī būtisku sabiedrības ieguvumu – vismaz 30 miljonu eiro apmērā vidēji trīs gadu periodā.
Tirgu uzraudzības
Otra KP prioritāte ir padziļināta tirgu uzraudzība. 2026. gadā KP plāno pabeigt tirgu uzraudzības pārtikas mazumtirdzniecības, veselības aprūpes, atkritumu apsaimniekošanas, enerģētikas un finanšu sektoros, kā arī publisko iepirkumu jomā informācijas tehnoloģiju nozarē.
KP mērķis ir ar tirgu uzraudzību palīdzību panākt konkurenci veicinošas izmaiņas analizētajos tirgos, tāpēc izvirzīts mērķis, ka vismaz 50% KP sniegto ieteikumu tiks ņemti vērā un ieviesti praksē.
Modernizēti un digitalizēti procesi iestādē
KP turpinās procesu digitalizāciju un datu analīzē balstītu tirgu uzraudzību, lai stiprinātu iestādes efektivitāti un savlaicīgāk identificētu konkurences riskus dažādās nozarēs.
2026. gadā īpaša nozīme būs Nozaru konkurētspējas pārskatam – pirmajam datos balstītajam ekonomisko rādītāju analīzes rīkam, kas sniegs visaptverošu ieskatu konkurences situācijā un uzņēmējdarbības vidē nozaru griezumā valstī. Pārskata secinājumi un priekšlikumi par atsevišķām nozarēm tiks prezentēti 2026. gada pirmajā ceturksnī. Pirms tam KP plāno tikties ar iesaistīto nozaru pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm, lai pārrunātu pārskata pilnveidi un datu izmantošanas iespējas. Pilnā pārskata publikācija paredzēta 2026. gada otrajā ceturksnī.
Vienlaikus KP attīstīs karteļu skrīninga rīku, kas ar mākslīga intelekta palīdzību veiks publisko iepirkumu dokumentu analīzi. Projekts tiek attīstīts sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti. Skrīninga rīka prototips jau ir izstrādāts, un šobrīd notiek tā pilnveide, testēšana un mašīnmācīšanās process. Šī rīka testēšanu pastāvošajā iepirkumu vidē plānots uzsākt 2026. gada otrajā ceturksnī un pabeigt līdz gada nogalei.
Tāpat KP turpina darbu pie apvienošanās ziņojumu iesniegšanas digitalizācijas. Šī projekta mērķis ir padarīt vieglāku apvienošanas ziņojumu iesniegšanas procesu, kas ļautu uzņēmējiem ietaupīt gan laika, gan finanšu resursus. Projektu tiek plānots ieviest no 2027. gada.
Papildus tam KP turpina arī e-lietas ieviešanas procesu, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu. Šī projekta pabeigšana plānota līdz 2029. gada decembrim.
Birokrātijas mazināšana normatīvajā regulējumā un efektīvāka konkurences tiesību uzraudzība
Lai mazinātu birokrātiju normatīvajā regulējumā un padarītu efektīvāku konkurences tiesību regulējumu, 2026. gadā gadā KP plāno virzīt vismaz divas normatīvo aktu iniciatīvas.
Tiek plānots, ka šogad turpinās virzību grozījumi Konkurences likumā, kas paredzēs lielāku amatpersonu atbildību par uzņēmumu iesaisti konkurences pārkāpumos. Tāpat iecerēti grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, lai ierobežotu termiņu preču sortimenta maiņai, precizētu noteikumus attiecībā uz sankciju noteikšanu un norēķinu termiņu par svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Vienlaikus plānots pilnveidot apvienošanās regulējumu, nosakot augstākus sliekšņus un paplašinot saīsinātā ziņojuma piemērošanu. KP arī plāno harmonizēt nacionālo regulējumu attiecībā uz vertikālajām un horizontālajām vienošanām ar Eiropas Savienības regulējumu.
Tāpat KP turpinās līdzdarboties pie konkurences neitralitātes regulējuma pilnveides, kuru mērķis ir paredzēt skaidrākus nosacījumus publisko personu līdzdalībai kapitālsabiedrībās, atbildību par pārkāpumiem un iespēju prasīt zaudējumu atlīdzību konkurences neitralitātes pārkāpumu gadījumā.
Papildus tam KP turpinās aktīvi sniegt iebildumus un priekšlikumus attiecībā uz normatīvo regulējumu, lai mazinātu konkurences ierobežojumus tiesību aktu projektos, izvirzot mērķi, ka vismaz 30% gadījumos KP priekšlikumi tiks ņemti vērā.
Efektīva konkurences kultūra un sabiedrības izglītošana
KP mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par godīgas konkurences nozīmi, tāpēc KP izvirzījusi mērķi sasniegt vismaz 5% izpratnes pieaugumu sabiedrībā par godīgas konkurences nozīmi salīdzinoši ar 2024. gadā veiktajiem sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem. Tāpat KP plāno turpināt aktīvi informēt sabiedrību par savas darbības rezultātiem un tādējādi palielināt sociālo tīklu auditoriju, kā arī sekotāju skaitu sociālajos medijos.
Vienlaikus 2026. gadā plānotas gan preses konferences par būtiskākajiem KP lēmumiem, gan apmācību pasākumi dažādām auditorijām, Konkurences tiesību nedēļa, kā arī dalība starptautiskos pasākumos.