Raksts gatavots ziņu portālam "DELFI"

Degvielas cenu straujš pieaugums ir izaicinājums ikvienam šoferim. Konkurences padome (KP) regulāri saņem patērētāju novērojumus par to, ka Latvijā ir augstākas degvielas cenas nekā citās valstīs, kā arī, ka cenas pieaug vairākās degvielas mazumtirdzniecības vietās vienlaicīgi. Tādēļ 2022. gadā KP sazinājās ar degvielas mazumtirgotājiem Latvijā un pētīja degvielas mazumtirdzniecības cenas kāpuma iemeslus. Lai gan KP nekonstatēja, ka cenas pieaugušas degvielas tirgotāju aizliegtas vienošanās jeb karteļa vienošanās rezultātā, taču šī tirgus izpēte sniedza būtisku ieskatu degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Kā degviela nonāk līdz patērētājam?

Tirgus uzraudzības ietvaros KP apkopoja informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenu veidojošajām komponentēm un citiem faktoriem, kas ietekmē degvielas mazumtirdzniecības cenu, un sagrupēja tās trīs lielākās kategorijās: nodevas un nodokļi, iepirkuma cena no vairumtirgotājiem, kā arī mazumtirgotāja uzcenojums.  

Kas veido degvielas mazumtirdzniecības cenu?

Nodokļi un nodevas

Nedaudz mazāk kā pusi no degvielas cenas veido nodokļi un nodevas, kuras tiek iemaksātas valsts budžetā. Degvielai tiek piemērots akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN), kā arī obligāto rezervju nodeva. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīm, Latvijā piemērotais akcīzes nodoklis ir vidēji zems, salīdzinoši tas ir lielāks nekā Lietuvā, bet mazāks nekā Igaunijā. Tikmēr PVN apmērs Latvijā ir ES vidējā līmenī. KP ieskatā, daļa no skaidrojuma, kādēļ degvielas cenas valstīs atšķiras ir saistītas ar dažādo valstu pieeju, lai mazinātu enerģijas cenu slogu, kur, piemēram, Francijā, Itālijā, Beļģijā un Vācijā akcīzes nodokļu likmes tika īslaicīgi samazinātas vai arī tika piemērotas kāda cita veida atlaides degvielai, kas ievērojami samazināja tās gala cenu konkrētā laika posmā. Tikmēr Latvijā politiskā līmenī netika pieņemts šāds lēmums samazināt akcīzes nodokli degvielai.

Degvielas iepirkuma cena

Līdzīgi kā nodokļi un nodevas, arī degvielas iepirkuma cena sastāda ievērojamu daļu no degvielas gala cenas. Kad mazumtirgotāji slēdz līgumu par degvielas iepirkumu ar vairumtirgotāju, to līgumā atrunāto darījuma cenu ietekmē vairāki faktori, tostarp, vairumtirgotāja noteiktais uzcenojumus, benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenas, kā arī Latvijas Bankas noteiktais valūtas kurss ASV dolāram pret Eiro. Pēc KP veiktās tirgus uzraudzības, tieši šie trīs faktori 2022. gada pirmajā pusē ietekmēja degvielas sadārdzināšanos visvairāk.

Papildus šiem faktoriem, nozīmīgu ietekmi uz degvielas cenu radīja arī ES ierobežojums importēt naftas produktus no Krievijas, kā rezultātā, vairumtirgotājiem, kuri piegādāja naftas produktus Latvijai,  nācās pārorientēties uz ASV un Saūda Arābijā operējošiem degvielas piegādātājiem, kas atrodas ģeogrāfiski tālāk, un tādējādi sadārdzināja degvielas gala cenu.

Mazumtirgotāju uzcenojums

Vienīgās izmaksas, kuras mazumtirgotāji paši nosaka, ir degvielas uzcenojums. Uzcenojums var mainīties pat vairākas reizes dienā un atšķirties katrā degvielas uzpildes stacijā (turpmāk – DUS). Šī komponente veido vidēji 7-8 % no degvielas cenas, tomēr, pēc KP novērojumiem, dažkārt uzcenojums mēdz ievērojami svārstīties, piemēram, 2022. gada sākumā, kad globālā politiskā un ekonomikā sistēma Krievijas uzbrukuma un pandēmijas dēļ bija izteikti nestabila, mazumtirgotāju uzcenojums degvielai svārstījās no -3 % līdz +27 %. Galvenais iemesls, kas skaidro šādas uzcenojuma svārstības, ir saistīts ar degvielas biržas cenu. Kā iepriekš tika skaidrots, degvielas biržas cena tieši ietekmē degvielas mazumtirdzniecības cenu. Ja biržas cenai ir tendence pieaugt, tad mazumtirgotāji pieņem, ka nākamā degvielas iepirkuma cena pieaugs, kas savukārt motivē degvielas mazumtirgotāju pacelt vidējo degvielas mazumtirdzniecības cenu. Degvielas mazumtirgotāji seko līdzi degvielas biržas cenu izmaiņām dienas laikā, un, ja ir novērojamas būtiskas izmaiņas degvielas biržas cenā, tad attiecīgi tajā pašā dienā tiek veiktas izmaiņas degvielas mazumtirdzniecības cenā.

Tikmēr uzcenojuma ievērojamās svārstības no negatīva līdz pat +27% ir skaidrojamas ar DUS pielāgošanos degvielas cenām, un mēģinājumiem tās balansēt.  Periodā, kad cenas kāpj, patērētāji aktīvi meklē lētākas alternatīvas, tādējādi mazumtirgotāji ir motivēti noturēt zemākas degvielas cenas, pat ja tas nozīmē pārdot ar zaudējumiem. Līdz ar to periodā, kad degvielai ir augstas cenas, DUS to mēdz pārdod par pašizmaksu vai par negatīvu uzcenojumu, bet šos zaudējumus DUS atgūst nākotnē, palielinot uzcenojumu tad, kad degvielas cenas samazinās.

Pastāv arī dažādi citi faktori, kas ietekmē degvielas cenu. Viens no tādiem ir, piemēram, DUS atrašanās vieta – jo DUS atrodas tālāk no degvielas saņemšanas vietas, jo lielākas ir loģistikas izmaksas, kas savukārt atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecības cenā. No DUS atrašanās vietas ir atkarīgs arī tas, kādi klienti tiek apkalpoti un kāds kopumā ir pieprasījums pēc degvielas. Dzīvojamajos rajonos degvielu iegādājas, galvenokārt, privāto transportlīdzekļu vadītāji, kuriem visbiežāk tiek piemērota mazāka atlaide nekā uzņēmumiem, un līdz ar to DUS, kas atrodas dzīvojamajos rajonos, degvielas mazumtirdzniecības cena būs zemāka. Savukārt industriālajos rajonos, piemēram, ostu tuvumā, uz lielajiem autoceļiem ārpus pilsētām, degvielas mazumtirdzniecības cena ir augstāka, jo tajās galvenokārt uzpildās un par degvielu norēķinās uzņēmumi saskaņā ar līguma noteikumiem. Tāpat arī jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu ietekmē arī patērētāju pieprasījums – vietās, kur pieprasījums pēc degvielas būs augstāks, piemēram, DUS, kas atrodas pie intensīvas satiksmes ceļiem, būs arī augstāka degvielas mazumtirdzniecības cena nekā vietās, kur pieprasījums pēc degvielas būs mazāks.

Kādēļ atšķiras cenas degvielas uzpildes stacijās Latvijā un citās valstīs?

Degvielas izplatīšana norisinās vairākos posmos, kur katrā piegādes ķēdes posmā var būt dažādi iemesli, kādēļ degvielas cenas var sadārdzināties. Tā kā degvielas pārdošana nav centralizēta, degvielas piegādātāji un naftas pārstrādātāji var atšķirties un tādējādi atšķiras arī to noteikumi un noteiktās cenas. Degvielas cenu var ietekmēt valstī noteiktie nodokļi un nodevas, kā arī ārkārtas pasākumi, piemēram, atlaides vai nodokļu atvieglojumi, kas tiek pielietoti, lai īslaicīgi samazinātu degvielas cenas. Degvielas cenas ir atkarīgas no piegādes līguma, kurā būtiska loma ir gan pirkšanas brīdī noteiktajam valūtas kursam, gan arī degvielas biržas cenai un vairumtirgotāja uzcenojumam.

Faktori, kas ietekmē degvielas cenu

Ņemot vērā, ka gala cenā nav uzrādīts, kurš no cenu faktoriem ietekmējis gala cenu,  KP ieskatā, jābūt kritiskiem salīdzinot degvielas cenas un cenu tendences dažādās valstīs, un būtu jāņem vērā, ka starp valstīm pastāv ievērojamas atšķirības produktu kvalitātē, nodokļu sistēmā, tirdzniecības praksēs un tirgus struktūrās degvielas mazumtirdzniecībā.