Konkurences padome (KP), izvērtējot Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas un Latvijas Skaistumkopšanas Speciālistu asociācijas iesniegumu, secina, ka COVID-19 laikā noteiktie ierobežojumi, kas izriet no Ministru kabineta 06.11.2020. rīkojuma Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, rada nevienlīdzīgu konkurenci pret kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā.
Šobrīd spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegti skaistumkopšanas pakalpojumi. Vienīgais izņēmums ir friziera, manikīra, pedikīra, podologa pakalpojumi, ko drīkst sniegt no 1. marta. Atļauti ir ārstniecības personu – kosmētiķu, kosmetologu – sniegtie pakalpojumi, ja tie ir pamatoti ar medicīniskām indikācijām un tiek sniegti ārstniecības iestādē.
Tādējādi ārstniecības iestādes turpina sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, tos definējot kā ārstnieciskas manipulācijas, savukārt skaistumkopšanas salonos pakalpojumu sniedzējs ar atbilstošu kvalifikāciju – ārstniecības persona – šādus pakalpojumus sniegt nevar.
Ņemot vērā, ka abās pakalpojumu sniegšanas vietās – ārstniecības iestādē un skaistumkopšanas salonā – ir iespējams nodrošināt vienādas prasības pakalpojumu sniegšanā kontekstā ar epidemioloģisko situāciju, kā arī abās pakalpojumu sniegšanas vietās strādā speciālisti ar atbilstošu kvalifikāciju, KP ieskatā tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija.
Rezultātā atsevišķi tirgus dalībnieki, kuri turpina sniegt iepriekšminētos pakalpojumus, iegūst divkāršu labumu – pakalpojumu sniegšana tiek turpināta, izvairoties no konkurences ar ārstniecības personām skaistumkopšanas salonos, un, pieaugot pieprasījumam pēc konkrēta pakalpojuma tieši ārstniecības iestādē, paveras iespējas paaugstināt pakalpojumu cenas. Rezultātā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā cietējs būs pakalpojuma saņēmējs, kam samazinās izvēles iespējas un pieaug cenas.
Tāpat klientu plūsmas sadalīšana vairākām pakalpojuma sniegšanas vietām mazinātu pakalpojuma saņēmēju koncentrēšanos ārstniecības iestādēs. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā izvēlēto ierobežojumu ilgtermiņa ietekme uz konkurenci, lai novērstu riskus, ka pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas daudzi mazie, specializētie tirgus dalībnieki nespēj vairs atsākt savu komercdarbību.
Attiecīgi KP ieskatā ierobežojumi, kas pielīdzināmiem pakalpojumu sniedzējiem, kas spēj gan izpildīt nepieciešamās epidemioloģiskās prasības, gan nodrošināt pakalpojuma sniedzēja atbilstošu kvalifikāciju, gan sniedz tos pašus pakalpojumus, kurus vienlaikus iespējams pamatot gan kā medicīniskus pakalpojumus, gan kā skaistumkopšanas pakalpojumus, vienam tirgus dalībniekam ļaujot turpināt saimniecisko darbību, bet otram tirgus dalībniekam – aizliedzot, nav attaisnojami.
Tādējādi KP aicina vērtēt iespēju pārskatīt noteiktos ierobežojumus skaistumkopšanas salonu darbībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences iespējas visiem tirgus dalībniekiem – ārstniecības personām – neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas, ja tie spēj izpildīt nepieciešamās epidemioloģiskās prasības.