jaunumi

Lai regulētu godīgu konkurenci digitālajā tirgū, ar klasiskajām konkurences tiesību normām, piemēram, ar regulējumu par uzņēmumu starpā slēgtām aizliegtām vienošanām vai uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir par maz, tāpēc Eiropā ir stājies spēkā Digitālā tirgus akts, kura mērķis ir uzraudzīt un kontrolēt lielo tiešsaistes platformu sadarbību ar klientiem un gala patērētājiem. Pašlaik ir paredzēts, ka kompetentā iestāde, kas sniegs atbalstu Eiropas Komisijai Digitālā tirgus akta uzraudzībai Latvijā, būs Konkurences padome (KP). Pašlaik ir izstrādāti un saskaņošanā atrodas grozījumi Konkurences likumā, kas sniegs KP šādas pilnvaras.

Vakar, 6. septembrī, Eiropas Komisija ir nosaukusi sešus t.s. “vārtziņus” (gatekeepers) jeb digitālo pakalpojumu milžus, uz kuriem attieksies jaunie Digitālā tirgus akta noteikumi. Tie ir “Alphabet”, “Amazon”, “Apple”, “ByteDance”, “Meta” un “Microsoft”.

Turpmākajos sešos mēnešos šiem uzņēmumiem un platformu sniegtajiem pakalpojumiem jānodrošina pilnīga atbilstība Digitālā tirgus akta noteiktajiem pienākumiem, piemēram, jāsniedz iespēja lietotājiem anulēt iepriekšēju abonementu un noņemt iepriekš instalētos pakalpojumus, jāļauj lietotājiem lejupielādēt alternatīvus lietotņu veikalus (app stores), kā arī īstenojot savas darbības platformā, tiem jāatturas no zināmu darbību veikšanas, kas negodīgi ierobežo konkurenci, tajā skaitā ir aizliegts veikt lietotāju izsekošanu ārpus viņu pakalpojumiem bez lietotāju piekrišanas un aizliegts klasificēt savus produktus un pakalpojumus labvēlīgāk nekā citu komersantu pakalpojumus. 

Eiropas Komisija ir noteikusi vārtziņa statusu attiecībā uz vairākiem atsevišķiem platformas pamatpakalpojumiem.

vārtziņi, kam jāievēro Digitālā tirgus akts

 

Ja vārtzinis Digitālā tirgus akta uzliktos pienākumus nepildīs, Eiropas Komisija varēs piemērot naudassodu līdz 10 % no uzņēmuma kopējā apgrozījuma pasaulē, bet pārkāpuma atkārtošanās gadījumā tas var sasniegt 20 %. Sistemātisku pārkāpumu gadījumiem Eiropas Komisija ir pilnvarota noteikt papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, uzlikt vārtzinim pienākumu pārdot uzņēmumu vai tā daļas vai aizliegt vārtzinim iegādāties citus pakalpojumus, kas saistīti ar sistēmisko pārkāpumu.