Latvijas Republikas Senāts, 30. augustā pieņemot lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību, ir atstājis spēkā Konkurences padomes (KP) 2017. gada lēmumu aizliegt SIA “Plesko Real Estate” piešķirt tiesības SIA “RIMI LATVIA” (RIMI) izmantot mazumtirdzniecības telpas iepirkšanās centrā “DOMINA Shopping” Rīgā, Ieriķu ielā 3.
2017. gadā KP konstatēja, ka RIMI ienākšana iepirkšanās centrā “DOMINA Shopping” telpās, kur pirms tam darbojās AS “Prisma Latvija”, palielinātu un nostiprinātu RIMI tirgus varu un vadošo stāvokli gan multifunkcionālo iepirkšanās centru segmentā, gan ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības konkrētajā tirgū. Vienlaikus darījums palielinātu RIMI tirgus varu iepirkumu tirgū Latvijā, no piegādātājiem iegūstot vēl izdevīgākus nosacījumus nekā konkurenti. Tāpat KP secināja, ka darījums vēl vairāk samazinātu konkurentu iespējas ilgtermiņā izdarīt efektīvu konkurences spiedienu un līdz ar to arī patērētāju izvēles iespējas. Ņemot vērā būtisko konkurences samazinājumu darījuma izvērtēšanas laikā identificētajos tirgos, KP lēma par darījuma aizliegšanu.
Kā darījumā ietekmētais tirgus tika noteikti ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikali, kuru tirdzniecības telpas platība ir virs 600 m2 un kas savās telpās spēj nodrošināt vismaz 6000 sortimenta vienību mēnesī. Darījuma izvērtēšanas laikā KP vadījās pēc Eiropas prakses ģeogrāfiskā tirgus noteikšanā, to nosakot 13 minūšu brauciena laika attālumā (izohronā) ap “DOMINA Shopping”. Tirgus daļu noteikšanai konkrētajā tirgū (13 minūšu brauciena attālumā) tika iekļauti 62 ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikali, tajā skaitā veikali, kas atrodas multifunkcionālajos iepirkšanās centros. 2017. gadā RIMI atradās septiņos no desmit multifunkcionālajiem iepirkšanās centriem konkrētajā tirgū. Lai arī SIA “MAXIMA Latvija” ir uzskatāms par tuvāko RIMI konkurentu, apvienošanās darījuma izvērtēšanas laikā uzņēmumam konkrētajā tirgū bija ievērojami mazāka tirgus daļa nekā RIMI.
SIA “Plesko Real Estate” KP 2017. gada lēmumu pārsūdzēja tiesā. Administratīvā apgabaltiesa š.g. 10. martā pieņēma spriedumu, ar kuru noraidīja uzņēmuma pieteikumu par KP lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Uzņēmums iesniedza kasācijas sūdzību Latvijas Republikas Senātā, norādot, ka Administratīvā apgabaltiesa nav pārbaudījusi, vai pārsūdzētajā lēmumā metodoloģiski pareizi definēts konkrētais tirgus, kas ļāvis izdarīt secinājumus par negatīvi ietekmēto konkurenci tirgū. Senāts, vērtējot arī Eiropas Komisijas praksi, apstiprina, ka KP nav ierobežota konkrētas metodoloģijas un pieejas izvēlē, definējot konkrētās preces tirgu. Savukārt attiecībā uz konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšanu Senāts savā lēmumā secina, ka “kasācijas sūdzībā nav juridiski nozīmīgu argumentu, kas liktu šaubīties par sprieduma, ar kuru izohrona metodes piemērošana atzīta par pareizu, tiesiskumu.” Tādējādi kasācijas sūdzībā uzņēmuma norādītie apsvērumi nerada šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu, kas kalpojis par pamatu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
KP Juridiskā departamenta Galvenā juriskonsulte tiesvedībās Ieva Lapiņa: “Senāta lēmums ir būtisks divos aspektos. Pirmkārt, Senāts, vērtējot Eiropas Komisijas praksi, ir atzinis, ka konkrētā tirgus definēšanā pielietojamās ekonomiskās metodes ir atkarīgas no konkrētās lietas individuālajiem apstākļiem, datu pieejamības un situācijas specifikas. Savukārt tirgus dalībniekam, argumentējot par KP izmantotās metodoloģijas un ekonomiskās analīzes vai izmantoto datu interpretācijas nepiemērotību konkrētā gadījumā, tas ir īpaši jāpamato un jānorāda, kādēļ derīga ir tieši tirgus dalībnieka pieeja, bet KP izvēlētā metodoloģija konkrētā tirgus definēšanā ir nederīga un nevarēja novest pie ticama rezultāta. Otrkārt, lai arī iestādei ir pierādīšanas pienākums adresātam nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas gadījumā, Senāta lēmumā izdarītie secinājumi apstiprina tirgus dalībnieka godprātīgas līdzdarbības pienākumu lietas izpētes laikā, savlaicīgi iesniedzot iestādei pilnīgu tās rīcībā esošo informāciju un pierādījumus, t.sk., ekonomiskās analīzes veikšanai nepieciešamos datus.”
Saskaņā ar Konkurences likumu gadījumi, kad tirdzniecības vietā vienu mazumtirdzniecības tīkla veikalu nomaina cits mazumtirdzniecības tīkls, kurš piedāvā tādu pašu vai līdzīgu sortimentu, ir uzskatāmi par uzņēmumu apvienošanos un ir paziņojami KP. Valstiska uzņēmumu apvienošanās kontrole nepieciešama, lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, jo, zūdot konkurences dzinējspēkam, var pieaugt cenas, samazināties izvēle un kvalitāte, kā arī mazināties tautsaimniecības izaugsme kopumā.