Apvienošanās kontrole ir viens no nozīmīgākajiem konkurences politikas instrumentiem, kas nodrošina, lai tirgū neveidotos pārlieku augsta koncentrācija, kas var negatīvi ietekmēt konkurences procesu. Vienlaikus, pieaugot apvienošanās darījumu skaitam[1] un to sarežģītībai, palielinās arī nepieciešamība ātri un precīzi nošķirt darījumus, kuri nerada riskus konkurencei, no tādiem, kuri prasa papildu izpēti. Lai efektīvāk noteiktu potenciāli problemātiskus apvienošanās darījumus, konkurences…
Apvienošanās kontrole ir viens no nozīmīgākajiem konkurences politikas instrumentiem, kas nodrošina, lai tirgū neveidotos pārlieku augsta koncentrācija, kas var negatīvi ietekmēt konkurences procesu. Vienlaikus, pieaugot apvienošanās darījumu skaitam[1] un to sarežģītībai, palielinās arī nepieciešamība ātri un precīzi nošķirt darījumus, kuri nerada riskus konkurencei, no tādiem, kuri prasa papildu izpēti. Lai efektīvāk noteiktu potenciāli problemātiskus apvienošanās darījumus, konkurences iestādēs arvien plašāk tiek izmantoti moderni izvērtēšanas rīki, piemēram, augšup vērstā cenu spiediena tests (upward pricing pressure) (turpmāk - UPP) un bruto augšup vērstā cenu spiediena indekss (gross upward pricing pressure index) (turpmāk - GUPPI)…
