Konkurences padome (KP), tirgus uzraudzībā pētot tiešsaistes platformu darbību, ir identificējusi tiešsaistes platformu praksi, kas var radīt risku konkurences ierobežošanai, vienlaikus secinot, ka tiešsaistes platformas veicina konkurenci starp uzņēmumiem, kas izmanto to pakalpojumus, kā arī rada ieguvumus patērētājiem.
Ņemot vērā e-komercijas attīstību pēdējo gadu laikā un COVID-19 pandēmiju, tiešsaistes platformas ir kļuvušas par arvien nozīmīgāku tirdzniecības kanālu, mudinot uzņēmumus attīstīt pārdošanu interneta vidē. Lai gūtu padziļinātāku izpratni par tiešsaistes platformu darbības principiem, Latvijas un Lietuvas konkurenci uzraugošās iestādes veica paralēlas tirgus izpētes, apzinot iespējamās problēmsituācijas, kas var negatīvi ietekmēt konkurenci digitālajos tirgos.
Neraugoties uz to, ka tiešsaistes platformas ir ērts risinājums gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, Latvijā uzņēmumiem joprojām nozīmīgs pārdošanas kanāls ir fiziskās pārdošanas vietas, ko veicina patērētāju paradumi iepirkties klātienē. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā ir konstatējusi, ka tiešsaistes platformas veicina konkurenci starp uzņēmumiem, sniedzot tiem iespēju vienkopus iepazīties ar konkurentu piedāvājumu un to piedāvātajām preču cenām. Tostarp tās sniedz uzņēmumiem arī citas priekšrocības, piemēram, iespēju ietaupīt resursus sava tiešsaistes tirdzniecības risinājuma jeb internetveikala izveidei, kā arī piedāvā loģistikas vai mārketinga pakalpojumus.
Tiešsaistes platformu potenciāls ierobežot konkurenci
KP uzsver, ka arī tiešsaistes platformas ir pakļautas Konkurences likumam, neskatoties uz to darbības specifiku. Kā norāda KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Ņemot vērā tīkla ietekmi un nevienlīdzīgo stāvokli starp platformām un uzņēmumiem, kas izmanto to pakalpojumus, tiešsaistes platformām ir jāievēro Konkurences likums. Mūsu iestādes uzdevums ir preventīvi novērst darbības, kas var radīt konkurences ierobežošanas risku, ļaujot nozarei attīstīties godīgi un caurspīdīgi.”
Latvijā darbojas vairākas tiešsaistes platformas, kas pilda hibrīdfunkciju - savā platformā tirgojot arī savus produktus, tādējādi konkurējot ar uzņēmumiem, kas izmanto platformas piedāvātos starpniecības pakalpojumus. KP konstatē, ka platformām ar hibrīdfunkciju pastāv potenciāls, īpaši ņemot vērā tām pieejamos datus, saviem produktiem piemērot dažādas priekšrocības, piemēram, labāku ranžējumu starp citiem produktiem vai cenu. Arī KP veiktajā aptaujā uzņēmumi norādījuši uz dažādām situācijām, kur platformu piedāvātajiem produktiem tiek nodrošinātas priekšrocības, salīdzinot ar uzņēmumiem, kas izmanto platformu piedāvātos starpniecības pakalpojumus, lai tirgotu savas preces.
KP veiktā izpēte arī apliecina, ka risku ierobežot konkurenci var radīt starp tiešsaistes platformām un uzņēmumiem noslēgtajos līgumos ietvertās paritātes saistības jeb nosacījumi, kas ierobežo uzņēmumu iespējas citos tirdzniecības kanālos piedāvāt savas preces vai pakalpojumus par labvēlīgākiem nosacījumiem. Līdz ar to KP aicina tiešsaistes platformas, kas ir noteikušas “šaurās” paritātes saistības līgumā ar komerciālajiem klientiem, izvērtēt, vai tās platformu veiksmīgai darbībai ir nepieciešamas un nav pārmērīgas, faktiski radot plašo paritātes saistību sekas. Savukārt platformām, kas līgumos ar uzņēmumiem ir ietvērušas plašās paritātes saistības – veikt līguma grozījumus, tās izslēdzot.
Izpēte arī norāda uz cenu sadārdzināšanās risku patērētājiem, ja tiešsaistes platforma uzņēmumiem piemēro augstas un ekonomiski nepamatotas komisijas maksas. Ņemot vērā līgumos noteiktās paritātes saistības, uzņēmums šādas komisijas maksas var pārnest uz patērētājiem. Uz minēto problemātiku īpaši norādījuši uzņēmumi, kuri izmanto maltīšu piegādes platformas.
Tiešsaistes platformu prakse, kas saistīta ar savu preču izcelšanu vai plašo paritātes saistību piemērošanu pret uzņēmumiem, var vājināt konkurenci tirgū un nelabvēlīgi ietekmēt patērētājus, tāpēc KP aicina tiešsaistes platformas rūpēties, lai netiktu pārkāpti godīgas konkurences principi sadarbībā ar to komerciālajiem klientiem. Noslēdzot tirgus izpēti, KP rosina diskutēt par komisijas maksu caurspīdīguma palielināšanu gala patērētājiem, tādējādi mudinot patērētājus pieņemt skaidrus un informētus lēmumus, kur tiek novirzīti to līdzekļi.
Līdzīgi konkurences apstākļi arī Lietuvā
Arī Lietuvas konkurences uzraugs paralēli veiktajā tirgus izpētē ir atzinis tiešsaistes platformu pozitīvo ietekmi uz konkurenci. Vienlaikus arī uzņēmumi Lietuvā ir vērsuši konkurences uzrauga uzmanību uz līdzīgu problemātiku KP konstatētajai, piemēram, saistībā ar paritātes saistībām un pašpreferenci. Tomēr, tāpat kā KP, arī Lietuvas Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka tirgū, kurā darbojas tiešsaistes platformas, nepastāv būtiski konkurences ierobežojumi, atzīstot, ka tiešsaistes platformām ir jāņem vērā vairāki priekšnosacījumi, lai to darbība neierobežotu godīgu konkurenci.
***
Tirgus uzraudzības ietvaros KP ieguva informāciju no dažādos sektoros operējošām tiešsaistes platformām, kas lielākoties darbojas Latvijā, piedāvājot starpniecības pakalpojumus, piemēram, maltīšu piegādē, biļešu, dāvanu un kuponu tirdzniecībā. KP arī aptaujāja 84 uzņēmumus, kas sadarbojas ar šīm tiešsaistes platformām, izzinot tostarp uzņēmumu motivāciju sadarboties ar platformām, cenu noteikšanas ietekmējošos faktorus un noskaidrojot, vai tiešsaistes platformu sadarbībā ar komerciālajiem klientiem ir konstatējami konkurenci ierobežojoši apstākļi.
Latvijas Konkurences padomes tirgus uzraudzība “Par digitālajiem tirgiem” pieejama ŠEIT.
Lietuvas Konkurences iestādes tirgus uzraudzība pieejama ŠEIT (lietuviešu valodā) un kopsavilkums ŠEIT (angļu valodā).