Konkurences padome (KP), izvērtējot siltumenerģijas vairumtirdzniecības tirgus attīstību Rīgā un AS “Latvenergo” (Latvenergo) noteikto tiesisko pienākumu izpildi, 21.05.2026. pieņēmusi lēmumu atcelt Latvenergo noteiktos tiesiskos pienākumus, ņemot vērā būtiskas izmaiņas tirgū.
Tiesiskie pienākumi tika noteikti, lai novērstu konkurences riskus
Latvenergo noteiktie tiesiskie pienākumi paredzēja, ka Latvenergo konkurējošajā siltumenerģijas tirgus daļā piedāvājumos AS “Rīgas siltums” organizētajos iepirkumos piemēro cenas, kas nav zemākas par siltumenerģijas ražošanas ilgtermiņa vidējām papildu izmaksām (LRAIC), kas ir nosakāmas par četru gadu periodu, kā arī ievēro noteiktus piedāvājumu strukturēšanas nosacījumus. Latvenergo sākotnēji apņēmās ievērot tiesiskos pienākumus, lai izbeigtu 2009.gada pārkāpuma izpētes lietu. Šo pienākumu mērķis bija likvidēt riskus, kas saistīti ar dominējošā stāvokļa iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu un Latvenergo konkurentu izslēgšanu no tirgus, ņemot vērā to, ka 2009.gadā bija tikai viens alternatīvās enerģijas tirgotājs SIA "Juglas Jauda", kas AS “Rīgas siltums” piedāvāja siltumenerģiju par zemāku cenu kā Latvenergo noteiktais tarifs. Savukārt 24.05.2021. Latvenergo iesniedza precizētus tiesiskos pienākumus, kas saturēja LRAIC cenošanas pieeju un ar rakstveida vienošanos apņēmās pats tos izpildīt.
Vienlaikus KP vērš uzmanību, ka tiesiskie pienākumi neierobežoja Latvenergo iespējas realizēt siltumenerģiju, tostarp atlikumsiltumu, AS “Rīgas siltums” organizētajos iepirkumos. Tiesiskie pienākumi noteica vienīgi cenu veidošanas un piedāvājumu sagatavošanas nosacījumus, lai novērstu konkurences izslēgšanas riskus. Jānorāda, ka arī Konkurences likuma 13.pants nosaka, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā, t.sk. piemērot plēsonīgas cenas, kas ierobežo konkurences procesu.
Konkurence tirgū ir būtiski mainījusies – ievērojami pieaudzis enerģijas tirgotāju skaits un jauda
2025. gada jūnijā, uzsākot izvērtēt nepieciešamību turpināt piemērot tiesiskos pienākumus, KP analizēja ne tikai to izpildi četru gadu pārskata periodā, bet arī izmaiņas tirgus apstākļos un iespējamos plēsonīgas cenu politikas riskus. KP ņēma vērā cenu politikas raksturu un ilgumu, tās iespējamo ietekmi uz konkurentiem, kā arī to, vai pastāv priekšnoteikumi konkurentu izslēgšanai no tirgus. Tika analizēta arī dominējošā tirgus dalībnieka spēja izspiest konkurentus no tirgus, iespēja nākotnē atgūt piemēroto plēsonīgo cenu rezultātā ciestos iespējamos zaudējumus un ekonomiskais stimuls īstenot šādu rīcību.
KP izvērtējumā konstatēja, ka Latvenergo ir nodrošinājis tiesiskā pienākuma izpildi, kuru uzņēmies ar rakstveida apņemšanos. Papildus tam, kopš tiesisko pienākumu aktualizēšanas Rīgas siltumenerģijas vairumtirdzniecības tirgū ir būtiski pieaugusi neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju nozīme (skat. attēlu Nr.1).
Attēls Nr.1 Konkurējošās daļas apjoms Rīgas labā krasta siltumenerģijas vairumtirdzniecības tirgū
Tie regulāri piedalās AS “Rīgas siltums” organizētajos iepirkumos, uzvar tajos un nodrošina būtisku daļu no piegādātās siltumenerģijas. Apkures sezonā neatkarīgo ražotāju nodrošinātais siltumenerģijas apjoms, kura saražošanai lielākoties tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi, sasniedz aptuveni 43 % no kopējā pieprasījuma, salīdzinot ar aptuveni 27 % 2021. gadā un 3,5% 2009. gadā. Tādējādi ir būtiski mainījusies tirgus un konkurences situācija kopš 2009.gada lēmuma, kad tika piemēroti sākotnējie tiesiskie pienākumi.
Pašlaik neatkarīgo ražotāju jauda Rīgā ir aptuveni 178 MW, savukārt kopējā vidējā siltumslodze apkures sezonā ir aptuveni 350 MW. Vienlaikus KP ņēma vērā, ka tuvāko gadu laikā plānoti jauni siltumenerģijas ražošanas projekti līdz aptuveni 300 MW apmērā, kas norāda uz turpmāku konkurences potenciāla pieaugumu. Tirgus attīstību papildus veicina jauni, ilgtspējīgi siltumenerģijas avoti un tehnoloģijas, tostarp siltumsūkņi, elektrokatlu jaudas un jauni biomasas projekti.
Papildus tam, konkurences palielināšanās ilgtermiņā ir arī radījusi pozitīvu ietekmi uz cenām, tādējādi samazinot faktiskās izmaksas par siltumenerģiju (skat. attēlu Nr.2.)
Attēls Nr.2 Ietaupījums (2021-2025) no konkurences siltumenerģijas iepirkumos
Salīdzinot faktiskās siltumenerģijas iepirkuma izmaksas situācijā, kad daļa apjoma tika iepirkta pašreizējā tirgus modeļa apstākļos, kas ietver konkurējošo sadaļu, ar hipotētisku scenāriju, kurā viss siltumenerģijas apjoms tiktu iepirkts par Latvenergo tarifu (TEC-1 un TEC-2 bez konkurences), secināms, ka apkures sezonās šī cenu starpība bija būtiska. Piemēram, 2022/2023 apkures sezonā konkurences rezultātā kopējais ietaupījums sasniedza līdz pat 45 miljoniem euro, kas apliecina, ka konkurences mehānisms siltumenerģijas iepirkumos ir devis reālus un izmērāmus ieguvumus galalietotājiem.
Būtiski mainījusies Rīgas siltums iepirkuma kārtība
KP vērtējumā, būtisks apstāklis ir tas, ka šobrīd mainījusies arī AS “Rīgas siltums” iepirkumu kārtība, pretēji 2009. un 2021.gadam, iepirkumi notiek katru dienu un iepirkumu sistēma tiek pastāvīgi pilnveidota. Tādēļ tiesisko pienākumu piemērošana vairs neatbilda aktuālajai iepirkumu kārtībai un tirgus situācijai. Vienlaikus vasaras periodā AS “Rīgas siltums” siltumenerģiju iepērk tikai no neatkarīgajiem ražotājiem, un jaunas jaudas pastāvīgi palielina konkurences spiedienu tirgū.
Līdz ar to KP secināja, ka pašreizējā tirgus struktūra, konkurences intensitāte un jaunu jaudu attīstība ierobežo dominējošā tirgus dalībnieka – Latvenergo, iespējas ilgstoši un sistemātiski ierobežot konkurenci vai izslēgt efektīvus konkurentus no tirgus. Turklāt izvērtējumā netika konstatēti apstākļi, kas liecinātu par plēsonīgas cenu politikas īstenošanu vai konkurenci izslēdzošu ietekmi un tiesisko pienākumu neievērošanu.
Minētais secinājums ir skatāms arī kontekstā ar tirgū pastāvošo atšķirīgo izmaksu struktūru. Latvenergo galvenais kurināmais ir dabasgāze, kuras izmaksas ir svārstīgākas un rada augstākas mainīgās izmaksas, savukārt neatkarīgo ražotāju galvenais kurināmais pārsvarā ir biomasa vai šķelda, kam raksturīgas zemākas un stabilākas izmaksas.
Līdz ar to šādos apstākļos efektīviem neatkarīgajiem ražotājiem saglabājas iespēja sekmīgi konkurēt tirgū, kas mazina risku konkurentu izslēgšanai un veicina efektīvas konkurences saglabāšanos.
Konkurences likuma prasības saglabājas spēkā
Vienlaikus KP atgādina, ka tiesisko pienākumu izbeigšana neatbrīvo dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku no pienākuma turpmāk ievērot uzvedības noteikumus, kurus nosaka Konkurences likuma 13. pantā noteiktie ierobežojumi, proti, aizliegumu ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli. Ja nākotnē KP konstatēs pazīmes, kas var liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, tostarp plēsonīgas cenu politikas īstenošanu, šāda rīcība var tikt vērtēta Konkurences likuma ietvaros. KP aicina siltumenerģijas tirgus dalībniekus vērsties KP un ziņot, ja tiem rodas bažas, ka Latvenergo ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli tirgū.
KP noteica tiesiskos pienākumus Latvenergo 20.11.2009, tie aktualizēti 29.07.2021.
Eng. – long run average incremental costs
Plēsonīga cenu politika konkurences tiesību izpratnē attiecas uz situācijām, kurās dominējošs tirgus dalībnieks piemēro cenas zem ekonomiski pamatota līmeņa ar mērķi izslēgt konkurentus vai ierobežot konkurenci. Šādas rīcības izvērtējumā nozīme ir ne tikai cenu un izmaksu attiecībai, bet arī tam, vai konkrētā rīcība var radīt konkurenci izslēdzošu ietekmi (angliski – foreclosure), kas ilgtermiņā kaitē konkurencei un patērētājiem
Piemēram, iepirkumi vairs netiek veikti nedēļas ietvaros.