Publiskas personas

Konkurences padome (KP), vērtējot publisku personu – valsts un pašvaldību – 2020. un 2021. gadā sagatavotos līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtējumus, ir sniegusi atzinumus par 20 publisko personu veselības aprūpes kapitālsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem. KP ir sagatavojusi apkopojumu ar būtiskākajiem secinājumiem par šo kapitālsabiedrību sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, to sniegšanas pamatotību un nepieciešamību, kā arī iespējamo privātā sektora iesaisti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem.

KP, vērtējot publisko personu kapitālsabiedrību sniegtos pakalpojumus veselības aprūpes nozarē, ir atzinusi, ka kapitālsabiedrību sniegtie pamatpakalpojumi kopumā ir atzīstami par stratēģiski svarīgiem. Publiskām personām un to kapitālsabiedrībām ir būtiska loma efektīvas veselības aprūpes sistēmas un pakalpojumu pieejamības veicināšanā, piemēram, radot vienmērīgu teritoriālo pārklājumu un nodrošinot konkrētās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem pilnu veselības aprūpes ciklu vienuviet. Taču stratēģiski svarīgus pakalpojumus noteiktos gadījumos ir iespējams sniegt arī privātajiem tirgus dalībniekiem. Tāpēc publiskai personai, novērtējot savu pakalpojumu kā stratēģiski svarīgu, papildus ir nepieciešams veikt arī tirgus izpēti, novērtējot privāto komersantu sniegto pakalpojumu pieejamību tirgū. Nepastāvot piedāvājumam vai pastāvot situācijai, kad pieprasījums pēc noteikta pakalpojuma ir lielāks nekā esošais piedāvājums, visticamāk ir pamats atzīt tirgus nepilnības pastāvēšanu konkrētajā pakalpojumu tirgū.

Publiskām personām jāvērtē pakalpojumu nepieciešamība

KP secināja, ka privāto un publisko personu darbības pārklāšanās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā pilnībā nav novēršama. Tas saistāms ar jau iepriekšminēto vienmērīga teritoriālā pārklājuma radīšanu un “vienas pieturas” principa realizēšanu, tādējādi kapitālsabiedrībām nodrošinot konkrētās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem pilnu veselības aprūpes ciklu. Tomēr ne vienmēr, tas, ka konkrētās administratīvās teritorijas ietvaros attiecīgo pakalpojumu sniedz gan publiskas personas kapitālsabiedrība, gan privāts komersants, nozīmē, ka kapitālsabiedrībai būtu jāpārtrauc attiecīgā pakalpojuma sniegšana. Šādā situācijā būtu būtiski izvērtēt, vai kapitālsabiedrības sniegtais pakalpojums ir efektīvākais veids mērķa sasniegšanai, kā arī ir būtiski nodrošināt kapitālsabiedrības darbības atbilstību konkurences neitralitātei.

Lai veicinātu privāto tirgus dalībnieku attīstību konkrētās administratīvajās teritorijās un nepamatoti neierobežotu to iespējas iesaistīties tirgū, publiskām personām pirms lēmuma pieņemšanas par atsevišķu publiskas personas kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu veidu sniegšanas turpināšanu ir rūpīgi jāizvērtē to sniegšanas pamatotība. Sevišķi jāizvērtē tādu pakalpojumu sniegšanas pamatotība, kas tiek sniegti tikai kā maksas pakalpojumi, kas nav saistīti ar konkrētajai veselības aprūpes kapitālsabiedrībai noteikto specializācijas jomu vai, iespējams, nepamatoti paplašina ar publiskās personas deleģējumu noteiktos kapitālsabiedrības uzdevumus.

Vienlaikus publiskām personām jāpievērš uzmanība, lai konkrēto pakalpojumu pārtraukšanas gadījumā neveidotos tirgus nepilnība, tādējādi negatīvi ietekmējot konkrētā pakalpojuma pieejamību noteiktā administratīvajā teritorijā. Kā arī, lai netiktu negatīvi ietekmēta piekļuve tiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuros kapitālsabiedrība darbojas tirgus nepilnības apstākļos.

KP ieskatā būtiska var būt publisko personu kapitālsabiedrību darbība tādās veselības aprūpes jomās, ko privātais sektors nepiedāvā vai piedāvā sabiedrībai nepietiekamā apjomā, piemēram, stacionārie pakalpojumi, bērnu zobārstniecības pakalpojumi u.c. veida veselības aprūpes pakalpojumi bērniem, sociālās un paliatīvās aprūpes pakalpojumi, maz pieprasīti, bet atsevišķām pacientu grupām būtiski veselības aprūpes pakalpojumi.

Konkurences neitralitāte veselības aprūpes nozarē

Darbojoties tirgū, publiskām personām pastāv īpaša atbildība ievērot konkurences neitralitāti, lai sabiedrības interesēs nepieļautu, ka publiskas personas kavē, ierobežo vai deformē konkurenci. Ņemot vērā, ka konkurences neitralitātes pārkāpumu risku novērtējums ir atzīstams par būtisku ekonomiskā izvērtējuma sastāvdaļu, ar kura palīdzību publiskai personai ir iespējams ne tikai identificēt iespējamos konkurences neitralitātes pārkāpumu riskus, bet arī novērst konkurences neitralitātes pārkāpumus, KP aicina publiskas personas patstāvīgi un regulāri veikt arī konkurences neitralitātes risku novērtējumu, konsultējoties ar nozares komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, t.sk. pašiem komersantiem.


Lai publiska persona caur tai piederošu kapitālsabiedrību varētu darboties tirgū, tai reizi piecos gados jāveic līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtējums, kas sevī ietver arī ietekmes uz konkurenci novērtējumu. Publiskai personai atbilstīgi Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantam ir pienākums veikt tirgus situācijas izpēti par konkrētu pakalpojumu sniegšanas pamatotību un lietderību, t.sk., lai noteiktu iespējamas tirgus nepilnības esību. Veicot attiecīgo izvērtējumu, publiskai personai ir pienākums konsultēties ar komersantus pārstāvošām biedrībām un pēc tam ar KP, iesniedzot veikto izvērtējumu un saņemot KP atzinumu.

KP aicina publiskās personas, kurām nākotnē jāveic līdzdalības pārvērtēšana veselības aprūpes nozarē, ņemt vērā apkopojumā ietvertos apsvērumus un izdarītos secinājumus, kā arī izmantot KP izstrādāto un KP tīmekļvietnē publicēto pašnovērtējuma rīku publisko personu līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtēšanai “Pašnovērtējuma rīks par publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā”, kas atvieglos veikt līdzdalības izvērtēšanu kapitālsabiedrībā.