24.09.2026. Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību fiziskām personām par aizliegtu vienošanos jeb karteļu veidošanu iepirkumos.
Līdz šim par aizliegtu vienošanos iepirkumos administratīvo atbildību varēja piemērot tirgus dalībniekiem jeb juridiskām personām. Pieņemtie grozījumi paredz iespēju saukt pie kriminālatbildības arī fiziskās personas, kuras organizē vai īsteno aizliegtu vienošanos, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos.
Kriminālatbildība paredzēta par aizliegtām vienošanām liela apmēra iepirkumos. Par tādiem noteikti iepirkumi, kuru līgumcena nav mazāka par 750 000 eiro bez PVN, savukārt būvdarbu līgumu gadījumā – 1 miljons eiro bez PVN.
Par aizliegtu vienošanos iepirkumos fiziskām personām atkarībā no nodarījuma varēs piemērot brīvības atņemšanu, kā arī alternatīvus soda veidus – probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Tāpat paredzēta iespēja piemērot papildsodu – aizliegumu uz noteiktu laiku ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida uzņēmējdarbību.
Grozījumi paredz arī iespēju personu atbrīvot no kriminālatbildības, ja tā pēc aizliegtās vienošanās noslēgšanas pirmā labprātīgi ziņo par pārkāpumu un aktīvi palīdz tā atklāšanā un izmeklēšanā.
KP Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička: “Karteļa vienošanās publiskos iepirkumos, sadārdzinot preces un pakalpojumus, liedz lietderīgi izmantot ierobežotos publiskos līdzekļus sabiedrībai svarīgāku vajadzību apmierināšanai un, jo īpaši liela apmēra gadījumos, rada būtisku kaitējumu ne vien valstij, pašvaldībai un to kapitālsabiedrībām, bet sabiedrībai kopumā. Līdz ar to smagas sankcijas, kas attur no šādu pārkāpumu izdarīšanas, ir būtisks instruments. Vienlaikus jaunais regulējums radīs izaicinājumus daudz ciešākai un koordinētākai tiesībsargājošo iestāžu un Konkurences padomes sadarbībai, lai ar likumprojektu iecerētais mērķis efektīvākai karteļa vienošanos apkarošanai tiktu sasniegts.”
Grozījumi izstrādāti pēc Augstākās tiesas Senāta sprieduma būvniecības uzņēmumu karteļa lietā, kurā tika secināts, ka pašreizējais regulējums neparedz iespēju operatīvās darbības laikā iegūtos sarunu noklausīšanās materiālus izmantot administratīvajā procesā konkurences tiesību pārkāpumu pierādīšanai.