Jaunumi

Konkurences padome (KP) šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū. 

Visos lēmumos pieņemts pozitīvs atzinums – apvienošanās atļauta, jo KP nesaskata, ka apvienošanās rezultātā būtiski mainīsies tirgus struktūra, mazināsies konkurence vai izveidosies uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū. 

Šogad vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši tādas komercdarbības jomas kā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, autogāzes tirdzniecība, automobiļu un to rezerves daļu vairumtirdzniecība, dzīvnieku barības ražošana, viesnīcu serviss, telekomunikācijas pakalpojumi un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi. 

KP konstatē, ka pieaug uzņēmumu konsolidācijas tendence. Tās pamatā ir dažādi iemesli: tirgus pozīciju nostiprināšana, biznesa fokusa maiņa, eksportspējas stiprināšana, sinerģijas radīšana starp vairākiem uzņēmumiem ar mērķi samazināt izmaksas, veidot vienotu attīstības politiku un palielināt konkurētspēju tirgū. 

Tāpat uzņēmumu konsolidāciju būtiski ietekmē pieprasījuma izmaiņu tendences Latvijā. Mūsdienu patērētājam arvien vairāk novērtējot kompleksu telekomunikāciju, interneta un digitālās izklaides pakalpojumu esamību, kā arī iespēju televīziju skatīties ārpus mājas, tirgus dalībnieki meklē risinājumus kā šo pieprasījumu apmierināt. Līdz ar to nozarē ir novērojama telekomunikāciju, mediju un citu tehnoloģiju uzņēmumu saplūšana.

Šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, turpinās apvienošanās ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. Pašreizējā tirgus struktūrā vērojama mazāko tirgotāju konkurētspējas stiprināšana – preču zīmes “top” uzņēmumu apvienošanās Latvijas reģionos. Neskatoties uz šo mazumtirgotāju apvienošanos, Latvijā joprojām nav pietiekami spēcīgu tirgus spēlētāju, kas radītu efektīvu konkurences spiedienu uz diviem lielākajiem mazumtirgotājiem – SIA “RIMI LATVIA” un SIA “MAXIMA Latvija”.

Pašlaik KP vērtē piecus apvienošanās darījumus un paralēli sniedz vairākiem uzņēmējiem pirmsapvienošanās konsultācijas. Uzņēmēji šogad šo iespēju izmantojuši jau 33 reizes.
KP atļauja apvienošanās veikšanai nepieciešama tikai gadījumos, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 000 000 eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1 500 000 eiro.

Valstiska lielo apvienošanās darījumu kontrole nepieciešama, lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā. Tādējādi tiek saglabāts konkurences dzinējspēks, kas nepieļauj nepamatotu cenu pieaugumu, veicina izvēles un kvalitātes kāpumu, kā arī tautsaimniecības izaugsmi kopumā.