Burti
A  A  A

Datu aizsardzība

Konkurences padomes privātuma politika


Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), kuras piemērošana tiek uzsākta 2018.gada 25.maijā, paredz jaunus pienākumus Konkurences padomei (turpmāk – KP) kā pārzinim, kas savā darbībā apstrādā personas datus, kā arī tiesības datu subjektiem.

KP ciena savu klientu privātumu un apņemas to sargāt atbilstoši šai privātuma politikai. Nodrošinot atklātumu personu datu apstrādes procesā, tālāk ir  izklāstīta informācija par datu apstrādes nolūkiem, apstrādes juridisko pamatu un datiem, kādus mēs apstrādājam.


Vispārīgas datu aizsardzības regulas definīcijas un jēdzieni:

Datu pārzinis – publiska iestāde, kas nosaka datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.

Personas dati – informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu.

Datu apstrāde – darbību kopums, ko veic datu pārzinis ar personas datiem (iegūšana, strukturēšana, glabāšana, nosūtīšana, iznīcināšana u.c.

Datu pseidominimizācija - datu apstrāde, kuras rezultātā personas datus vairs nav iespējams sasaistīt ar konkrētu datu subjektu.

KP, apstrādājot personas datus, ievēro tai saistošus datu apstrādes pamatprincipus – likumīgums, godprātība, pārredzamība, nolūka ierobežojums, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, konfidencialitāte un pārskatatbildība. Datu apstrādē tiek piemērotas atbilstošas fiziskās, tehniskās un administratīvās procedūras, kas nodrošina iestādes rīcībā esošo personas datu drošību.


1. Kas ir datu pārzinis?

Konkurences padome

Brīvības ielā 55, Rīgā, LV-1010

tālr. 67282865, fakss 67242141

e-pasts: konkurence@kp.gov.lv


2. Kādi dati tiek apstrādāti?

Personas dati ir informācija par fizisku personu, kas ļauj to identificēt. KP savā darbībā apstrādā fizisko personu (pretendentu darbam uz vakanto amatu iestādē, tirgus dalībnieku pārstāvju, amatpersonu un to darba ņēmēju, administratīvajā lietā iesaistīto trešo personu, sadarbības partneru, kā arī KP nodarbināto) datus. KP apstrādā šādas personas datu kategorijas -  vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas dati, adrese, kontaktinformācija, izglītība, t.sk. sertifikāti un kursi, valodu prasme, darba vieta, ieņemamais amats u.c.


3. Kādos nolūkos un uz kāda pamata tiek apstrādāti personas dati?

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam KP ir noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti nepieciešamie līdzekļi un tai ir savs personāls. Ņemot vērā minēto, KP atbilstošo tiesisko interešu realizācijai ir noteikusi attiecīgus datu apstrādes nolūkus.

Saskaņā ar Konkurences likumā (turpmāk – KL) 2.pantā paredzēto mērķi KP sabiedrības interesēs nodrošina brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci. Šī mērķa sasniegšanai KP pilda KL 6.pantā paredzētos uzdevumus un īsteno KL 7.pantā noteiktās tiesības, izmeklējot KL, Reklāmas likuma un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumus. Lai nodrošinātu efektīvu likuma piemērošanu, veicot vai ierosināto lietu izmeklēšanu,  pārkāpumu atklāšanu un vainīgo personu saukšanu pie atbildības, KP, īstenojot KL 9.panta piektajā daļā paredzētās izmeklēšanas pilnvaras un sadarbojoties ar citām iestādēm, var iegūt pārkāpuma pierādīšanai būtisku informācijas kopumu, kas satur personas datus.

KP apstrādā personas datus, nodrošinot personu darbā pieņemšanu vai tiem organizējot praksi. Piesakoties uz izsludinātajām vakancēm, KP lūdz pretendenta piekrišanu viņa CV un pieteikuma vēstulē norādīto datu apstrādei. Ja kandidāts ir norādījis atsauksmes sniedzēja kontaktinformāciju, KP to apstrādā. Atlases procesa datu apstrāde ir nepieciešama, lai izvērtētu pretendenta atbilstību amatam.

KP saimnieciski - administratīvās darbības nodrošināšanai un nepieciešamo pakalpojumu iepirkšanai slēdz vienošanās ar fiziskām personām. KP apstrādā personu datus, lai uzraudzītu šo līgumu izpildi un veiktu attiecīgus maksājumus.

KP, pildot sabiedrības informēšanas funkciju, apstrādā personu datus ar datu subjekta piekrišanu.

Personas datiem tiek piemērots ierobežotas pieejamības informācijas (turpmāk – IPI) statuss un ar tiem var iepazīties un apstrādāt tikai attiecīgajam nolūkam jeb mērķim pilnvarotās  KP amatpersonas, piemēram, amatpersonas, kurām informācija ir nepieciešama KL izmeklēšanas nolūkos vai lēmuma pieņemšanai izvēloties pretendentu vakantajam amatam. KP īstenotie tehniskie un organizatoriskie pasākumi, kā arī  noteiktā IPI politika nodrošina drošu saņemto datu apstrādi, t.sk. uzkrāšanu, glabāšanu un konfidencialitāti, novēršot informācijas nesankcionētu nokļūšanu trešo personu rīcībā.  KP KL likuma ietvaros pieņemto lēmumu publiskojamās versijās tiek pseidonimizēti fizisko personu vārdi un uzvārdi, tos aizstājot ar brīvi izraudzītu burtu kombināciju.


4. Cik ilgi tiek uzglabāti KL ietvaros apstrādājamie dati?

Konkrētus personas datus KP uzglabā tikai tik ilgi, ciktāl tas nepieciešams, lai realizētu  noteiktus apstrādes mērķus.

Izmeklēšanas darbību laikā (inspekcijās) iegūtie personas dati (t.sk., elektroniska veida dati) tiek apstrādāti līdz zūd KL noteiktais likumiskais pamats apstrādei (t.sk., glabāšanai) un tie tiek iznīcināti pēc KP lēmējinstitūcijas pieņemtā lēmuma stāšanās galīgā spēkā, ja nepastāv citi likumiskie pamati to tālākai glabāšanai, piemēram, prasība par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu vai pieteikums Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latvijas valsti sakarā ar iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu.

Pretendentu personas datus uzglabā laika posmā, kas nav ilgāks par 3 mēnešiem pēc konkursa noslēguma. KP kā darba devējs uzglabā pretendenta datus gadījumā, ja tie ir nepieciešami  savu likumīgo tiesību aizsardzībai, piemēram, atlases procesa apstrīdēšanas gadījumā.

Personas dati, kas saistīti ar KP saimnieciskās darbības nodrošināšanu tiek apstrādāti līdz līguma izpildei un arhivēšanas nolūkos uzglabāti 10 gadus pēc līguma darbības termiņa beigām.


5. Kādas ir datu subjekta tiesības KL ietvaros iegūto datu apstrādes procesā?

Gadījumos, kad KP, veicot KL 9.panta piektajā daļā paredzētās procesuālās darbības, iegūst liela apjoma informāciju (t.sk. personas datus), tirgus dalībnieks, tā pārstāvis un darbinieks tiek informēts par tiesībām identificēt un lūgt KP nošķirt tos personas datus, kas neattiecas uz lietu, t.i., piemēram, satur saraksti ar advokātu vai ir kvalificējama kā privātā sarakste, kas nesatur pierādījumus pārkāpuma konstatēšanai. KP neveic šo datu tālāku uzkrāšanu un analīzi un pēc datu subjekta  lūguma nodrošina to dzēšanu, ja tas neietekmē citu pierādījumu integritāti.

Saskaņā ar KL 26.panta sesto un septīto daļu KP lietas izmeklēšanas noslēguma stadijā (kad KP jau ir sniegusi paziņojumu par lēmuma pieņemšanai iegūtiem faktiem) iepazīstina procesa dalībniekus (t.sk., trešās personas Administratīvā procesa likuma (APL) 28.panta izpratnē) ar tiem lietas materiāliem, kas uz tiem attiecas. Šajā gadījumā vienas personas ierobežotas pieejamības informācija netiek izpausta citai personai (administratīvā procesa dalībniekam).

Tāpat administratīvā procesa dalībniekiem ir tiesības informēt KP par izmaiņām, piemēram, savā kontaktinformācijā, lūdzot KP nodrošināt turpmāku saziņu, izmantojot jauno kontaktinformāciju.

Nodrošinot KP darbības publicitāti, organizētajos pasākumos (piemēram, konferencēs, semināros, lekcijās, tikšanās) iestādes darbinieki fotografēšanu vai filmēšanu veic ar datu subjekta piekrišanu. KP respektē  datu subjekta lūgumu, lai viņu nefotografē vai nefilmē un, lai viņa attēli netiek publicēti.

KP izvērtē katru konkrēto datu subjekta iesniegumu vai sūdzību attiecībā uz viņam Vispārīgā datu aizsardzības regulā noteiktajām tiesībām, ievērojot samērīgumu, veic visas iespējamās darbības datu subjekta tiesību nodrošināšanai un sniedz attiecīgu atbildi.


6. Kam tiek izpausti personu dati?

Datu nodošana trešajām personām notiek uz likuma vai cita tiesiska pamata. KP saskaņā ar valsts pārvaldes iestādei normatīvajos aktos noteikto pienākumu ir tiesīga atklāt un nodot personas datus citām Latvijas Republikas un ārvalstu iestādēm bez personas piekrišanas, piemēram, tiesai, valsts  pārvaldes atbildīgajām iestādēm (Valsts kontrole, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, VID, KNAB, Datu valsts inspekcija, banka u. c).  Atbilstoši KL noteiktajam izmeklēšanas ietvaros esošos personas datus KP var nodot citu dalībvalstu konkurences aizsardzības institūcijām, Eiropas Komisijai, ECT u.c.


7. Kā var uzdot jautājumu saistībā ar datu apstrādi?

Ja datu subjektam (fiziskajai personai) rodas jautājumi, ierosinājumi vai priekšlikumi saistībā ar KP veikto personas datu apstrādi un datu aizsardzību, tad datu subjekts var uzdot jautājumu KP, izmantojot saziņas rīku KP mājas lapas sadaļā “Uzdot jautājumu” (https://kp.gov.lv/lv/uzdot-jautajumu), rakstot e-pastu uz konkurence@kp.gov.lv vai iesniedzot rakstisku iesniegumu KP ar norādi Datu aizsardzības speciālistam.

Atbildes saņemšanai un turpmākai saziņai datu subjektam ir obligāti jānorāda savs vārds, uzvārds, adrese vai e-pasts.


8. Kā var iesniegt sūdzību par neatbilstošu datu apstrādi?

Ja datu subjektam ir jautājumi vai pretenzijas saistībā ar KP veikto viņa personas datu apstrādi, tad datu subjekts par to ziņo KP. Ja šo problēmu nevar atrisināt KP ietvaros, datu subjekts iesniedz iesniegumu vai sūdzību Datu valsts inspekcijā, kas ir kompetenta uzraudzības iestāde datu apstrādes jomā.


9. Vai datu subjektam ir jāsniedz dati KP KL piemērošanā un kādas ir sekas to nesniegšanai?

Pienākums sniegt informāciju KP, t.sk. personas datus, ir noteikts KL 9.panta piektajā daļā, savukārt KL 9.4pantā ir paredzētas sankcijas par informācijas nesniegšanu – naudas sods no 50 līdz 1400 euro apmērā (fiziskajām personām).


10. Izmaiņas KP privātuma politikā

KP regulāri pārskata un pilnveido privātuma politiku. Šī privātuma politika ir atjaunināta 2018.gada 5.septembrī.