Mijiedarbība starp publiskajām personām un preču un pakalpojumu tirgiem ir sarežģīta un daudzpusīga. Publisko personu mērķis ir veicināt valsts ekonomisko izaugsmi, nodrošināt stabilitāti un investoru aizsardzību, vienlaikus cenšoties sasniegt arī vispusīgus sociālos un politiskos mērķus. Proti, publiskām personām ir dažādas lomas un veidi, kā tās iedarbojas uz tirgu, cita starpā publiskas personas mēdz darboties arī kā tirgus dalībnieki.
Likumdevējs ir uzticējis Konkurences padomei raudzīties, lai publiskas personas negatīvi neietekmētu tirgu attīstību un konkurences vidi.
Konkurences padomei publisko personu uzraudzības jomā ir divi nošķirami pamatdarbības virzieni:
- Konkurences neitralitātes regulējums, kas ietverts Konkurences likuma 14.1 pantā un attiecināms uz visām situācijām, kad publiskas personas rīcības rezultātā tiek kavēta, ierobežota vai deformēta konkurence. Regulējumam ir plašs darbības loks, piemēram, tas piemērojams gan gadījumos, kad konkurences ierobežojums izriet no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības rīcības, gan gadījumos, kad publiskā persona kā pasūtītājs iepirkumā ietvērusi tā dokumentācijā konkurenci ierobežojošus noteikumus;
- Atzinumu sniegšana par tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi. Tādējādi Konkurences padome līdzdarbojas normatīvo aktu jaunrades procesā, sniedzot ierosinājumus vai izsakot iebildumus, ar mērķi nodrošināt brīvai konkurencei labvēlīgāko regulējumu. Minētais darbības virziens ietver arī atzinumu sniegšanu, vai pastāv Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā noteiktie priekšnoteikumi publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanai vai līdzdalības iegūšanai, kā arī līdzdalības turpināšanai, kad tiek pārvērtēta publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā. Vienlaikus atzīmējams, ka gala lēmumu par nepieciešamību iesaistīties tirgū un sniegt komercpakalpojumus pieņem pati publiskā persona.