Konkurences padome (KP) šī gada jūlijā nāca klajā ar secinājumu, ka VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcijas" (CSDD) rīkotais iepirkums par autotransporta numurzīmju izgatavošanu un piegādi ir konkurenci ierobežojošs. Tā rezultātā konkursā piedalījās tikai viens uzņēmums, kura piedāvātā cena bija vairākas reizes augstāka nekā pārējās Baltijas valstīs.
Tomēr šī nav pirmā reize, kad CSDD nonāk KP redzeslokā. Pirms diviem gadiem iestāde rosināja pārtraukt vairāk nekā 20 gadus ilgušu CSDD monopolstāvokli transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, to atverot konkurencei. Atvērts tirgus nozīmētu zaļo gaismu tehniskā stāvokļa kontroles veikšanai arī citiem tirgus dalībniekiem, kas spēj izpildīt noteiktās akreditācijas prasības.
Pašlaik publiskas diskusijas par transportlīdzekļu tehniskās apskates tirgus tālāko attīstību ir it kā noklusušas. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šis jautājums nav aktuāls. Tieši pretēji – līdz ar satiksmes ministru maiņu KP šo jautājumu ir vairākkārt aktualizējusi. Satiksmes ministrija, kuras pārraudzībā atrodas CSDD, iecere monopolstāvokļa likvidēšanai ir CSDD piederošu kapitāldaļu atsavināšana uzņēmumos, kas līdz šim veica transportlīdzekļu tehniskās kontroles. Tādējādi CSDD turpmāk pats nedarbosies tirgū, sniedzot tehniskās kontroles pakalpojumus, bet veiks uzraudzību. Vienlaikus pakalpojumu sniedzēju izraudzīšanai plānots rīkot publisku iepirkumu, neparedzot tirgus atvēršanu konkurencei.
Diemžēl iepirkums neradīs nekādas izmaiņas patērētājiem - tirgū joprojām saglabāsies CSDD monopols, jo uzņēmumi, kas caur iepirkumu iegūs ekskluzīvas tiesības uz ilgu termiņu nodrošināt tehnisko apskati, joprojām nekonkurēs tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanā, un to darbību kontrolēs CSDD kā pasūtītājs. Tiem nebūs iespēja neatkarīgi lemt ne par cenu, ne citiem pakalpojuma aspektiem. Turklāt, veicot publisko iepirkumu, esošajiem tirgus dalībniekiem būs būtiskas priekšrocības, ko tiem sniedz gan līdzšinējā pieredze, gan jau pieejamā infrastruktūra. Ja publiskā iepirkumā pieredzes un specifiskas infrastruktūras prasības būs obligātas, tas var būtiski ierobežot pretendentu skaitu kā rezultātā arī konkurences trūkuma dēļ tehniskās apskates pakalpojums var sadārdzināties.
Tādējādi faktiski būtiskas pārmaiņas tirgū nenotiks - tiks saglabāta līdzšinējā sistēma, kur CSDD klientiem (patērētājiem) nepastāvēs izvēles iespējas starp konkurējošiem tehniskās kontroles uzņēmumiem. Tas nozīmē arī to, ka patērētājiem nebūs pieejams ne cenas, ne kvalitātes ziņā izdevīgākais piedāvājums, ko izvēlēties starp vairākiem pakalpojumu sniedzējiem.
Oponenti tirgus liberalizācijai kā vienus no būtiskākajiem riskiem min cenu pieaugumu, drošības pasliktināšanos un autoservisu iespēju krāpties. Turklāt saistībā ar autoservisu krāpšanos bieži vien tiek modelēti pat savā ziņā pretrunīgi scenāriji. Tas ir, no vienas puses, servisi nespēs nodrošināt objektivitāti un neatkarību savos spriedumos un apzināti konstatēs vairāk defektu, lai veiktu nevajadzīgus remontdarbus. No otras puses, tā kā patērētāji meklēs iespēju veikt pārbaudi tur, kur prasības būs zemākas, servisi būs pielaidīgāki un nekonstatēs defektus tur, kur vajadzētu.
Patērētājam ir tendence samazināt ceļu satiksmes negadījumu riskus
Vispirms par drošību. Ekonomikas literatūrā ir atzīts, ka vairākums patērētāju tiek uzskatīti par "riska novērsējiem", proti, tie izvēlēsies sevi pasargāt no neparedzētām situācijām, it īpaši, ja tas var ietekmēt viņu veselību vai īpašumu. Šis princips nav ignorējams arī tad, ja runājam par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka nevienai racionālai personai neatkarīgi no tirgus modeļa nav intereses pārvietoties ar tādu auto, kam, piemēram, nestrādā bremzes vai stūres mehānisms. Līdz ar to pieņēmums, ka autovadītāji būtu gatavi apzināti riskēt ar savu vai savas ģimenes veselību un pat dzīvību, neiztur kritiku.
Protams, vienmēr būs izņēmumi. Valstij jau pašlaik – monopola situācijā – ir nepieciešams pastiprināti pievērst uzmanību transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim, lai pēc iespējas novērstu tādus publiski izskanējušos gadījumus par piedalīšanos ceļu satiksmē ar tehniski neatbilstošu transporta līdzekli (piemēram, demontētām bremzēm u.c.). Šādi neapdomīgi transportlīdzekļu vadītāji apstiprina, ka konkrēts valsts uzspiests tirgus modelis pats par sevi nespēj izslēgt tādu cilvēku rīcību, kas ietekmē satiksmes drošību, proti, monopols automātiski neparedz, ka ceļu satiksmē piedalās autotransports tikai tehniski labā stāvoklī un konkurences apstākļos pārbaudīts – sliktā stāvoklī.
Turklāt pētījumi citās valstīs norāda, ka tehniskā apskate neietekmē to, vai uz ceļa negadījumu skaits būs augstāks vai zemāks. Citādāk, ja tehniskā apskate tiešām atstātu būtisku ietekmi uz ceļa satiksmes negadījumiem, nāktos atzīt, ka Latvijā ir viena no sliktākajām tehniskās apskates sistēmām Eiropā, jo kā liecina Eurostat dati, tad esam lejasgalā pēc bojāgājušo skaita uz ceļiem.
Informācijas pieejamība un rīcības stimuli
Oponentu diskusijās bieži ir dzirdēts, ka brīvā tirgus apstākļos autoservisi varētu mudināt transportlīdzekļu īpašniekus remontdarbus veikt lielākā apjomā, nekā tas patiesībā ir nepieciešams, tādējādi liekot patērētājiem pārmaksāt.
Šajā gadījumā būtisku lomu spēlē informācijas pieejamība. Ekonomikā šī ir plaši pazīstama problēma, un to dēvē par morālo risku (moral hazard). Ja patērētājam un servisam pieejamā informācija ir asimetriska, var rasties tādas situācijas, kurās patērētājs samaksā par pakalpojumu vairāk (un ir spiests apmaksāt remontdarbus, kuri nebija obligāti), nekā tad, ja tam būtu pieejama pilnīga informācija par konkrētā pakalpojuma specifiku un pakalpojuma sniedzēju.
Ja netiek samazināta šī informācijas asimetrija, kā arī netiek nodrošināta atbilstoša uzraudzība no valsts puses, pastāv risks, ka servisi veiks remontdarbus lielākā apjomā nekā nepieciešams. Tikmēr patērētājs pārmaksās par pakalpojumu, kad tas tiek saņemts.
Savukārt, ja valsts nodrošina pakalpojuma efektīvu uzraudzību, kā arī patērētājs var brīvi saņemt informāciju par pakalpojuma sniedzējiem un tirgus principiem, piemēram, publiski pieejami klientu novērtējumi jeb atsauksmju lapas, kas ļauj citiem patērētājiem novērtēt pakalpojuma sniedzēju, pirms lemt par pakalpojuma saņemšanu, servisam rodas iespēja saglabāt labu reputāciju un veikt savus pienākums pēc iespējas augstākā kvalitātē, tādējādi nodrošinot klientu lojalitāti ilgtermiņā. Ļoti labs piemērs ir interneta lapā Booking.com, kur klientu vērtējums var būtiski ietekmēt katras viesnīcas turpmāko biznesu. Ja kāda no viesnīcām negodprātīgi izturas pret klientiem, šī informācija ātri vien kļūst pieejama citiem.
Protams, valsts var arī noteikt ierobežojumus uzņēmumiem sniegt pakalpojumus (kas šobrīd pastāv Latvijā), proti, tehnisko kontroli nedrīkst veikt autoservisi, pat ja tie spēj nodrošināt atbilstību augstām prasībām attiecībā uz personālu, pieredzi un tehnisko aprīkojumu. Ekonomiski šāds risinājums nav efektīvs, jo prasa dublēt tehnisko nodrošinājumu un cilvēkresursus gan servisiem, gan tehniskās kontroles pakalpojuma sniedzējiem. Tirgum ekonomiski labvēlīgāk ir ļaut akreditācijas prasībām atbilstošiem servisiem nodrošināt gan vienu, gan otru pakalpojumu, vienlaicīgi mazinot informācijas asimetriju starp patērētāju un servisu. Papildus tam ir nepieciešama pienācīga tirgus dalībnieku uzraudzība un disciplinējoši sodu mehānismi, kas atturētu akreditāciju saņēmušos servisus no jebkādām iespējamām krāpnieciskām darbībām. No tā būtu atkarīgs, vai tirgus dalībniekiem būtu motivācija veikt krāpnieciskas darbības.
Krāpniecisku darbību cēlonis nav brīva konkurence pati par sevi. Negodprātīgas rīcības cēloņi jebkuros apstākļos ir vājš pakalpojumu uzraudzības mehānisms, kā arī nepietiekama patērētāju informēšana.
Atgādinājumam jāpiemin, ka arī citos tirgos, piemēram, veselības aprūpe, degvielas tirdzniecība, lai gan valsts ir noteikusi augstas prasības pakalpojuma sniegšanas drošībai un kvalitātei, konkurence netiek pilnībā ierobežota. Augsto prasību izpildei no uzņēmumu puses tiek veikta uzraudzība no kontrolējošo iestāžu puses.
Patērētais laiks ceļā un rindā arī ir patērētāja izmaksas
Savukārt, komentējot bažas par to, ka auto īpašniekiem atvērta tirgus apstākļos paaugstinātos izmaksas par tehniskā stāvokļa kontroli, atgādināms, ka pašlaik Latvijā izmaksas par tehniskās kontroles veikšanu, ņemot vērā valsts labklājības līmenī un patērētāju pirktspēju, ir vienas no augstākajām Eiropā. Ja papildus šajās izmaksās ietvertu arī to laiku, ko autovadītāji pavada, nokļūstot līdz tehniskās apskates stacijai, stāvot rindās pie tehniskās apskates stacijas vai "ceļojot" turp un atpakaļ starp servisu un CSDD, nebūtu pārsteiguma, ja kopējās izmaksas patērētājiem būtu pašas augstākās Eiropā.
Tieši šī ierobežotā pakalpojuma pieejamība un sistēmas uzbūve Latvijā rada augstas alternatīvas izmaksas patērētājam, kuras neviens īsti līdz šim nav ņēmis vērā. Proti, ja 700 000 auto īpašnieki, kuriem ir darbs ar vidējo stundas likmi (pēc Eurostat datiem Latvijā – 9,9 EUR/h), pavada vienu stundu stāvot rindā pie apskates stacijas (nevis veicot savu darbu), tie ik gadu kopumā zaudē vairāk nekā 6 milj. eiro. Tas ir neņemot vērā laiku, kas patērētājam tiek atņemts, braucot no tehniskās apskates un servisu un atpakaļ, jo aptuveni puse transportlīdzekļu apskati neiziet ar pirmo reizi. Tādējādi patiesās alternatīvās izmaksas patērētajiem ir būtiski augstākas. Diemžēl, vērtējot sistēmas izdevīgumu patērētājiem, to neviens nav ņēmis vērā.
Vai nākotnē tehnisko apskati varēs veikt arī privātie uzņēmumi?
Lai arī pašlaik tiek meklēti veidi kā tirgu atvērt brīvai konkurencei, tomēr tie ir nepietiekami. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgu ir iespējams padarīt patērētājiem, privātajam sektoram un attiecīgi konkurencei draudzīgāku. Papildu pārliecību, ka patērētājiem ērts un privātajiem sektoram atvērts tehniskā stāvokļa kontroles tirgus var būt ne tikai citu valstu, bet arī Latvijas nākotne, apstiprina KP iniciatīvas – transportlīdzekļu tehniskās apskates tirgu atvērt brīvai konkurencei – uzvara 2019. gadā prestižajā Pasaules Bankas un Starptautiskā Konkurences tīkla Konkurences advokācijas konkursā.
Tajā pašā laikā tirgus liberalizēšana un attīstība ir tieši atkarīga no valsts spējas un vēlmes šo procesu īstenot. Tas ir jautājums valstij – vai un kad tehnisko apskati varēs veikt arī privātie uzņēmumi brīva tirgus apstākļos?
ARTŪRS KUKA,
Ekonomiskās analīzes nodaļas vadītājs