Datu subjekta tiesības

Datu subjektu tiesības

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), kuras piemērošana tiek uzsākta 2018.gada 25.maijā, paredz jaunus pienākumus Konkurences padomei (turpmāk – KP) kā pārzinim, kas savā darbībā apstrādā personas datus, kā arī tiesības datu subjektiem, kas tiek izklāstītas turpmāk.

Definīcijas un jēdzieni:

Datu pārzinis – publiska iestāde, kas nosaka datu apstrādes nolūkus un līdzekļus

Personas dati – informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu

Datu apstrāde – darbību kopums, ko veic datu pārzinis ar personas datiem (iegūšana, strukturēšana, glabāšana, nosūtīšana, iznīcināšna u.c.

Datu pseidominimizācija - datu apstrāde, kuras rezultātā personas datus vairs nav iespējams sasaistīt ar konkrētu datu subjektu

Datu apstrādes pamatprincipi – likumīgums, godprātība, pārredzamība, nolūka ierobežojums, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, konfidencialitāte, pārskatatbildība.

  1. Kas ir datu pārzinis?

Konkurences padome

Brīvības iela 55, Rīga, LV-1010

tālr. 67282865, fakss 67242141

e-pasts: konkurence@kp.gov.lv

  1. Kas ir datu aizsardzības speciālists?

Informācija par datu aizsardzības speciālistu tiks publicēta KP mājas lapā pēc tiesisku attiecību nodibināšanas.

  1. Kādi dati tiek apstrādāti?

Personas dati ir informācija par fizisku personu, kas ļauj to identificēt. KP savā darbībā apstrādā fizisko personu (piemēram, tirgus dalībnieku pārstāvju, amatpersonu, darba ņēmēju, administratīvajā lietā iesaistīto trešo personu, kā arī KP amatpersonu un darbinieku) datus, piemēram, vārdi, uzvārdi, personas kodi, dzimšanas dati, adreses, kontaktinformācija, piederošie uzņēmumi, darba vietas, ieņemamie amati.

  1. Kādos nolūkos un uz kāda pamata tiek apstrādāti personas dati?

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam KP ir noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti nepieciešamie līdzekļi un tai ir savs personāls. Ņemot vērā minēto, KP ir noteikti attiecīgi datu apstrādes nolūki un organizēta to apstrāde.

Saskaņā ar Konkurences likumā (turpmāk – KL) 2.pantā paredzēto mērķi KP sabiedrības interesēs nodrošina brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci. Šī mērķa sasniegšanai KP pilda KL 6.pantā paredzētos uzdevumus un īsteno KL 7.pantā noteiktās tiesības, izmeklējot KL, Reklāmas likuma un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumus. Lai nodrošinātu efektīvu izmeklēšanu un pārkāpumu atklāšanu, KP, īstenojot KL 9.panta piektajā daļā paredzētās izmeklēšanas pilnvaras un sadarbojoties ar citām iestādēm, var iegūt personas datus, kas var kalpot par pierādījumiem pārkāpuma izdarīšanai.

Personas datiem tiek piemērots ierobežotas pieejamības informācijas statuss un ar tiem var iepazīties tikai tās KP amatpersonas, kam šī informācija ir nepieciešama izmeklēšanas nolūkos, t.sk. lēmuma pieņemšanai. KP īstenotie tehniskie un organizatoriskie pasākumi nodrošina drošu saņemto datu glabāšanu un konfidencialitāti, novēršot informācijas nesankcionētu nokļūšanu trešo personu rīcībā, piemēram, KP lēmumu publiskojamās versijās tiek pseidonimizēti fizisko personu vārdi un uzvārdi, tos aizstājot ar brīvi izraudzītu burtu kombināciju.

  1. Cik ilgi tiek uzglabāti KL ietvaros apstrādājamie dati?

Personas dati (kopā ar pārējiem lietas materiāliem) tiek glabāti noteiktu laika periodu pēc KP lēmuma stāšanās galīgā spēkā, pēc kā lietas materiāli (kopā ar personas datiem) tiek iznīcināti, izņemot, ja saskaņā ar Arhīvu likumu ir noteikts ilgāks lietas materiālu glabāšanas periods vai ja šie lietas materiāli ir nepieciešami tiesvedības nolūkos, piemēram, sakarā ar prasību par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu vai pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latvijas valsti sakarā ar iespējamu cilvēktiesību pārkāpumu.

  1. Kādas ir datu subjekta tiesības KL ietvaros iegūto datu apstrādes procesā?

Gadījumos, kad KP, veicot KL 9.panta piektajā daļā paredzētās procesuālās darbības, iegūst liela apjoma informāciju (t.sk. personas datus), tirgus dalībnieks, tā pārstāvis un darbinieks tiek informēts par tiesībām lūgt KP nošķirt personas datus, kas neattiecas uz lietu. KP neveic šo datu apstrādi un pēc personas lūguma nodrošina to dzēšanu.

Saskaņā ar KL 26.panta sesto un septīto daļu KP lietas izmeklēšanas noslēguma stadijā (kad KP jau ir sniegusi paziņojumu par lēmuma pieņemšanai iegūtiem faktiem) iepazīstina procesa dalībniekus (t.sk., trešās personas Administratīvā procesa likuma (APL) 28.panta izpratnē) ar tiem lietas materiāliem, kas uz tiem attiecas. Šajā gadījumā vienas personas ierobežotas pieejamības informācija netiek izpausta citai personai (procesa dalībniekam).

Tāpat procesa dalībniekiem ir tiesības informēt KP par izmaiņām, piemēram, savā kontaktinformācijā, lūdzot KP nodrošināt turpmāku saziņu, izmantojot jauno kontaktinformāciju.

KP rīkotajos publiskajos pasākumos (piemēram, konferencēs, semināros, lekcijās, tikšanās), kur KP pārstāvji veic fotografēšanu vai filmēšanu, datu subjektiem ir tiesības lūgt, lai viņus nefilmē vai nefotografē un lai viņu attēli netiek publicēti.

  1. Kā var uzdot jautājumu saistībā ar datu apstrādi?

Ja datu subjektam (fiziskajai personai) rodas jautājumi, ierosinājumi vai priekšlikumi saistībā ar KP veikto personas datu apstrādi un datu aizsardzību, tad datu subjekts var uzdot jautājumu KP, izmantojot saziņas rīku KP mājas lapas sadaļā “Uzdot jautājumu” (https://kp.gov.lv/lv/uzdot-jautajumu), rakstot e-pastu uz konkurence@kp.gov.lv vai iesniedzot iesniegumu KP. Atbildes saņemšanai un turpmākai saziņai datu subjektam ir obligāti jānorāda savs vārds, uzvārds un e-pasts.

  1. Kā var iesniegt sūdzību par neatbilstošu datu apstrādi?

Ja datu subjektam ir kādas pretenzijas, iebildumi vai sūdzības saistībā ar KP veikto tā personas datu apstrādi, tad datu subjekts vispirms var vērsties pie KP. Ja šo problēmu nevar atrisināt KP ietvaros, tad datu subjektam ir tiesības iesniegt iesniegumu vai sūdzību Datu valsts inspekcijā (DVI) kā uzraudzības iestādē datu apstrādes jomā.

  1. Vai datu subjektam ir jāsniedz dati KP KL piemērošanā un kādas ir sekas to nesniegšanai?

Pienākums sniegt informāciju, t.sk. personas datus, ir noteikts KL 9.panta piektajā daļā, savukārt KL 9.4 pantā ir paredzētas sankcijas par informācijas nesniegšanu – naudas sods no 50 līdz 1400 euro apmērā (fiziskajām personām).