Konkurences padome (KP) no 8. līdz 16. jūnijam piedalījās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences nedēļas virtuālajās sesijās, lai izzinātu jaunākās konkurences tiesību aktualitātes un dalītos pieredzē ar citām OECD dalībvalstīm par iestādes darbu COVID-19 pandēmijas laikā.
Viena no OECD Konkurences nedēļas sesijām bija veltīta konkurences iestāžu un politikas veidotāju īstenotajai sadarbībai COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā, kuras mērķis bija stāties pretī pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. KP sesijas laikā informēja Konkurences Komiteju par iestādes īstenotajiem konkurences veicināšanas jeb advokācijas pasākumiem.
KP ārkārtējās situācijas laikā aktīvi fokusējās uz konkurences tiesību pārkāpumu preventīvu novēršanu, t.sk. informējot uzņēmējus par aizliegtām vienošanām un neatļautu informācijas apmaiņu, ļaunprātīgu tirgus un iepirkumu varas izmantošanu krīzes laikā, kā arī maksimālo cenu noteikšanu un valsts iejaukšanos brīvā tirgū. KP redzeslokā nokļuva tādas nozares kā finanšu, medicīnas un ar COVID-19 aizsardzības pasākumiem saistīto preču izplatīšana, mazumtirdzniecība.
Viens no jautājumiem, par ko KP informēja dalībvalstis sesijā, ir tās iepriekš paustā pozīcija nacionālā līmenī par nozaru ministriju ietvaros apspriesto sākotnējo iniciatīvu noteikt maksimālās cenas sejas maskām un dezinfekcijas līdzekļiem. Maksimālo cenu regulēšanas jautājums precēm, kurām krīzes laikā ir vērojams pieprasījuma un cenas pieaugums vai piedāvājuma samazinājums, ir aktuāls arī citās valstīs. Tiek pieņemts, ka maksimālo cenu noteikšana ļauj aizsargāt patērētājus no pārmērīga cenu pieauguma, taču nereti netiek ņemtas vērā citas ekonomiskās sekas ilgtermiņā. Piemēram, var samazināties jaunu ražotāju motivācija ienākt tirgū, tādējādi vēl vairāk palielinot preču deficītu, it sevišķi mazākās ekonomikās, kur produkts tiek pārsvarā importēts.
“Iestādes ieskatā, maksimālo cenu administratīva noteikšana visā tirgū var ietekmēt negatīvi konkurenci ilgtermiņā, piemēram, pietuvināt konkurentu cenas tuvu maksimāli noteiktajai robežai, kas savukārt var kavēt potenciālo konkurentu ienākšanu tirgū, tāpēc ir rūpīgi jāizvērtē valsts iejaukšanās cenu regulēšanā, ņemot vērā arī augstu kļūdas risku nosakot tirgus situācijai atbilstošu maksimālās cenas līmeni. Bieži negatīvas sekas var novērst, īstenojot valsts atbalsta pasākumus, piemēram, atbalstot produktu ražošanu vietējā tirgū, kā tas bija šajā gadījumā,” skaidro Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i. Jānis Račko.
KP sesijā arī minēja, ka valsts atbalsta nosacījumiem jābūt tādiem, kas nedeformē konkurenci tirgū. Piemēram, krīzes laikā atbrīvojot no nomas maksas uzņēmumus, kas nomā telpas no valsts vai pašvaldībām, nedrīkst radīt priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem un vienlaikus radīt konkurences kropļojumus komerctelpu nomas tirgū kopumā. KP iestājās, ka valsts atbalsta pasākumi ir jāpiemēro tikai tiem valsts īpašumu nomniekiem, kurus ir ietekmējusi ārkārtas situācija. Turklāt šādu atbalstu nav pamata piešķirt, lai piesaistītu jaunus nomniekus valsts nekustamajiem īpašumiem.
Sesijā atkārtoti tika uzsvērta konkurences tiesību un iestāžu nozīme krīzēs, t.sk. COVID-19 pandēmijas laikā, lai nepieļautu negatīvas tirgus izmaiņas ilgtermiņā, ko var veicināt gan tirgus dalībnieku apvienošanās, gan informācijas apmaiņas palielināšanās, gan publisku personu pārmērīga iejaukšanās tirgus procesos.
OECD sesijā uzstājās arī konkurences iestāžu pārstāvji no ASV, Japānas, Austrālijas, Lielbritānijas, Spānijas, Kolumbijas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas, Kanādas, Krievijas, kā arī no starptautiskām organizācijām, lai informētu par to pieredzi efektīvākai sadarbībai ar valsts iestādēm un risinājumiem, kā saglabāt labi funkcionējošus un konkurētspējīgus tirgus, jo īpaši uzsverot konkurences iestāžu lomu dažādu intervenču nodrošināšanā.
OECD Konkurences nedēļā no 8. līdz 16. jūnijam KP eksperti piedalījās arī tādās sesijās, kur tika diskutēts par konkurences attīstību publiskajos iepirkumos, par mijiedarbību starp konkurences tiesībām un privāto datu aizsardzību, par uzņēmumu apvienošanām, dominējošiem uzņēmumiem pārpērkot konkurējošus “start-up” uzņēmumus un tādējādi iespējami kavējot inovācijas tirgū, tāpat diskusiju epicentrā bija kriminālatbildība par karteļu pārkāpumiem un citi temati.