KP.GOV.LV

Konkurences ietekmē patērētāji vislabāk spēj nodrošināt savas vajadzības, jo tirgū tiek piedāvāts iespējami plašs preču un pakalpojumu klāsts, kura cenu un kvalitatīvo īpašību attiecību kopums nodrošina vislabākās izvēles iespējas jebkuram patērētājam. Konkurence arī veicina inovācijas, respektīvi, jaunu preču un pakalpojumu rašanos un piedāvājumu tirgū.

Kā Konkurences padome var veicināt konkurenci?

Lai veicinātu konkurenci, pirmkārt, ir jāveicina jaunu tirgus dalībnieku ienākšana tirgū. Ir jārada tādi apstākļi, lai tirgus dalībnieki būtu motivēti piedāvāt tirgū preces un pakalpojumus, tādējādi paplašinot piedāvājumu, kas ir patērētāju interesēs. Konkurences padome aktīvi līdzdarbojas likumdošanas izstrādē un izvērtē dažādus normatīvo aktu projektus no konkurences aizsardzības, attīstības un veicināšanas aspekta. Arī vēršoties pret tādiem konkurences tiesību pārkāpumiem kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un aizliegtas vienošanās, Konkurences padome veicina labvēlīgus apstākļus konkurences attīstībai.

Vai arī patērētājs var ietekmēt konkurenci?

Izdarot izvēli par labu kāda uzņēmuma precei vai pakalpojumam, patērētājs ar savu lēmumu apliecina šā uzņēmuma konkurētspēju tirgū un līdz ar to arī veicina citus uzņēmumus izvērtēt sava piedāvājuma vājās puses. Tieši patērētājs, kurš pieņem lēmumus par preču vai pakalpojumu iegādi var izdarīt vislielāko spiedienu uz preču un pakalpojumu cenām. Jo elastīgāka būs patērētāju reakcija uz cenas pieaugumu - izvēloties konkurējošas preces vai mainot iepirkšanās tradīcijas, jo mazāka iespēja būs kādam no tirgus dalībniekiem, riskējot ar būtisku realizācijas apjomu samazinājumu, palielināt preču un pakalpojumu cenas. Turklāt monopolpeļņas gūšanas iespējas veicina jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū un tam sekojošu konkurences saasināšanos.

Kā Konkurences padome izmeklē iespējamos konkurences pārkāpumus?

Konkurences padome var ierosināt lietu uz iesnieguma pamata, Konkurences padomes iniciatīvas pamata, kā arī citas institūcijas ziņojuma pamata. Saņemot iesniegumu, Konkurences padome 30 dienu laikā izvērtē iesniegumā ietverto informāciju par iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu un pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu, kā arī informē iesniedzēju par šo lēmumu, vai par iesnieguma nosūtīšanu citai institūcijai, ja iesnieguma izskatīšana neatbilst Konkurences padomes kompetencei. Ja tiek ierosināta lieta par iespējamiem konkurences pārkāpumiem, tad tiek veikta iesniegumā norādīto apstākļu pārbaude, proti, tiek iegūta papildus informācija par iespējamo pārkāpumu, faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, analizēta iespējamā pārkāpuma būtība un radītas sekas, izvērtēti iesaistīto tirgus dalībnieku paskaidrojumi u.c. Lietas izpētes rezultātā Konkurences padome pieņem lēmumu vai nu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu, vai arī pieņem lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu, ja Konkurences padome izmeklēšanas rezultātā pārkāpumus nav konstatējusi.

Cik ilgi tiek izmeklēti iespējamie likuma pārkāpumi?

Lietas izmeklēšanas ilgums ir atkarīgs no konkrētās lietas izpētes un pārkāpuma veida, piemēram, apvienošanās lietās lēmumu Konkurences padome pieņem viena mēneša laikā no pilna vai saīsinātā ziņojuma saņemšanas dienas, bet, ja minētajā lietā ir uzsākta papildus izpēte, tad Konkurences padome attiecīgi lēmumu pieņem četru mēnešu laikā, termiņu skaitot no dienas, kad saņemts pilns ziņojums, vai triju mēnešu laikā no saīsinātā ziņojuma saņemšanas dienas. Attiecībā uz Konkurences likumā noteikto pārkāpumu lietām (piemēram, aizliegtas vienošanās, dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) Konkurences padome pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, tad to var pagarināt līdz vienam gadam, termiņu skaitot no lietas ierosināšanas dienas. Ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, Konkurences padome ar motivētu lēmumu var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus no lietas ierosināšanas dienas, tāpēc vidēji lietu izmeklēšanas ilgums Konkurences padomē var būt no viena mēneša līdz diviem gadiem.

Kādos gadījumos Konkurences padome veic tirgus uzraudzību?

Tirgus uzraudzība tiek veikta uz Konkurences padomes iniciatīvas pamata. Informācija par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem tiek iegūta gan no plašsaziņas līdzekļiem, gan Konkurences padomes darbinieku ziņojumiem par ekonomisko situāciju dažādos tirgos. Konkurences padome sekojoši var ierosināt lietu, ja kļūst zināmi fakti vai ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti par pārkāpumu varētu būt.

• Par konkurences likumdošanu:

Kas ir uzņēmuma dominējošs stāvoklis?

Latvijas konkurences likumdošanā netiek lietots termins "monopols", bet gan "dominējošais stāvoklis". Dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem.

Pie kādiem nosacījumiem ir jāiesniedz Konkurences padomē ziņojums par apvienošanos?

Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no Konkurences likumā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem latu. Ziņojumu neiesniedz, ja viena no diviem apvienošanās dalībniekiem apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā nepārsniedz 1,5 miljonus latu. Tirgus dalībniekiem ir tiesības iesniegt Konkurences padomei saīsināto ziņojumu par apvienošanos, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) neviens no apvienošanās dalībniekiem nedarbojas vienā konkrētajā tirgū vai ar to vertikāli saistītā tirgū;

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 15 procentus.

Kā Konkurences padome aprēķina naudas sodu par aizliegtu vienošanos starp tirgus dalībniekiem un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumu?

2008.gada 29.septembrī tika pārizdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.796 „Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem”. Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprinātajiem noteikumiem naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Nosakot naudas soda apmēru, Konkurences padome ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu, kā arī atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus. Ja izdarīts viegls pārkāpums, naudas sods var būt līdz 0,5% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Pēc pārkāpuma veida par vieglu pārkāpumu uzskata vertikālās vienošanās un horizontālās sadarbības vienošanās. Ja izdarīts smags pārkāpums, t.i., dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un vertikālās vienošanās par pircēja tālāk pārdošanas cenas noteikšanas ierobežošanu, naudas sods ir no 0,5% līdz 1,5%. Savukārt, ja izdarīts sevišķi smags pārkāpums, t.i., noslēgtas horizontālās karteļu vienošanās un vienošanās, kuras satur ierobežojumus preču importam vai eksportam, naudas sods ir no 1,5% līdz 7% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Ja pārkāpuma ilgums nepārsniedz gadu vai pārkāpums izpaužas kā vienreizēja darbība, naudas soda apmēru nepalielina. Ja pārkāpums ilgst vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, papildu naudas sods ir līdz 0,5% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Naudas sodu var palielināt no 0,5% līdz 1% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, ja pārkāpums ilgst vairāk par pieciem gadiem.

Pie kādiem nosacījumiem aizliegtas vienošanās dalībnieku var atbrīvot no naudas soda vai to samazināt?

Ministru kabineta noteikumi Nr.796 „Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem”. paredz “iecietības programmu", t.i., horizontālās vienošanās jeb karteļa dalībnieka atbrīvošanu no naudas soda samaksas vai naudas soda samazināšanu, pastāvot dažādām sadarbības pakāpēm ar Konkurences padomi. Piemēram, 100% soda naudas atlaidi var saņemt tirgus dalībnieks, kurš pierādījumus par nelikumīgajām darbībām Konkurences padomei sniedz pirmais, ja vien šis tirgus dalībnieks nav bijis konkrētās aizliegtās vienošanās ierosinātājs vai aizliegtajā darbībā tam nav bijusi noteicoša loma, un tas nav spiedis citus tirgus dalībniekus piedalīties aizliegtajā darbībā. Savukārt tirgus dalībnieks, kurš nevar pretendēt uz pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda (neatbilst kādām no iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām), var iesniegt pieteikumu par naudas soda samazinājumu:1) tirgus dalībnieks, kurš pirmais iesniedzis pieteikumu par naudas soda samazinājumu līdz 50% apmērā; 2) pārējie tirgus dalībnieki, kuri iesnieguši pietikumu par naudas soda samazinājumu 20 – 30 % apmērā. “Iecietības programma" tiek realizēta arī citās ES dalībvalstīs, un šo valstu prakse liecina, ka tirgus dalībniekam sniegtā iespēja palikt nesodītam, darbojas kā spēcīgs ekonomiskās motivācijas princips, jo uzņēmumi izrāda lielu atsaucību sadarbībai ar konkurences uzraudzības institūcijām. “Iecietības programma" var kalpot arī kā papildu stimuls tirgus dalībniekam neiesaistīties konkurences tiesību pārkāpumos, jo pastāv risks, ka darījuma partneris var sniegt informāciju un pierādījumus par nelikumīgajām darbībām pirmais.

Kādas sankcijas Konkurences padome var piemērot, ja persona nesniedz informāciju iestādei pēc tās pieprasījuma?

“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā„” 175.⁵ pants paredz, ka par personu vai to apvienību rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Konkurences padomei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 10 000 latu.

Kā Konkurences padome nosaka konkrēto tirgu?

Nosakot konkrēto tirgu Konkurences padome izmanto:

1) Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai, kurās ir skaidroti konkrētā tirgus noteikšanas pamatprincipi un metodes, analizēti tirgū iekļūšanas šķēršļi, raksturoti konkurences stāvokļa izvērtēšanas pamatkritēriji un sniegti konkrētā tirgus noteikšanas piemēri;

2) Komisijas paziņojumu par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Kopienas konkurences tiesībās

• Par degvielas tirgu:

Kā tendences pasaules naftas tirgos ietekmē degvielas cenu Latvijā?

Latvijas patērētāji ir atkarīgi no naftas produktu resursu cenām pasaules tirgos. Latvijas degvielas tirgotāji iepērk degvielu ārējos tirgos, kur cenu nosaka globālā tirgus tendences (pieprasījums/piedāvājums un to veidojošie tirgus notikumi). Iepērkot degvielu Latvijas patērētāju vajadzībām, vairumtirdzniecības uzņēmumi faktiski konkurē ar citiem šā resursa pieprasītājiem, līdz ar to cenas degvielas piegādei uz Latviju ir tieši saistītas ar indikatīvajām degvielas cenām Eiropas biržās. Degvielas cenas arī turpmāk Latvijā mainīsies atkarībā no pasaules naftas un naftas produktu cenām.

Kāpēc degvielas mazumtirdzniecības cenas ir tik līdzīgas?

Degvielai kā precei, kas tiek realizēta dažādos mazumtirdzniecības tīklos, pastāv ļoti augsta savstarpēja aizvietojamība, jo degviela ir homogēns jeb viendabīgs produkts, kura fizikālās un ķīmiskās īpašības un līdz ar to lietošanas ekonomiskais labums ir vienāds. Turklāt pastāv arī augsta lielāko uzņēmējsabiedrību līdzība, attiecībā uz izmaksu struktūru, biznesa stratēģiju un risku vadību, degvielas iegādes veidu, avotiem.

Kā konkurences apstākļos viens uzņēmums var ilgstoši uzturēt augstāko cenu tirgū?

Pieprasījums veido piedāvājumu. Ja cenu atšķirības dažādos mazumtirdzniecības tīklos šādam viendabīgam produktam veido līdz pat 5%, tad secināms, ka patērētāja izvēli pamatā nenosaka racionāli ekonomiskie apsvērumi attiecībā uz piedāvātās degvielas raksturlielumu un cenu attiecību, bet gan mazumtirgotāja zīmola atpazīstamība, papildus pakalpojumu saņemšanas iespējas, iepirkšanās ieradumi. Tieši patērētāju elastība attiecībā uz piedāvājuma izvēli pie aprakstītajām degvielas tirgu raksturojošām pazīmēm ir galvenais konkurenci veicinošais instruments ar spiedienu uz degvielas cenām mazumtirdzniecībā.

Vai Konkurences padome var ietekmēt degvielas cenas noteikšanu mazumtirdzniecībā?

Valsts neregulē degvielas cenas. Cenu nosaka brīvais tirgus, t.i., piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbība. Konkurences padomes kompetencē ir uzraudzīt, vai degvielas cenas neietekmē aizliegtas vienošanās dažādos degvielas tirgus segmentos. Pētījumi citās valstīs liecina, ka brīvā tirgus apstākļos vidējās degvielas cenas ir zemākas nekā regulējošā tirgus režīmā. Minētais skaidrojams ar faktu, ka regulējošais režīms rada papildus izmaksas un nodrošina arī neefektīvāku uzņēmumu rentablu darbību tirgū, kas kā papildus izmaksas gulstas uz patērētājiem.

Cik tirgus dalībnieki darbojas Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū?

Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojas 174 uzņēmumi.

Cik degvielas uzpildes stacijas ir Latvijā?

Latvijas teritorijā ir 636 degvielas uzpildes stacijas, no tām 104 tiek piedāvāta tikai sašķidrinātā naftas gāze (autogāze).

Kāda ir degvielas mazumtirdzniecības tirgus struktūra?

Trīs lielāko tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa Latvijā ir aptuveni 43%. Vēl desmit uzņēmumi aizņem aptuveni 25% tirgus. Visi šie uzņēmumi ir uzskatāmi par spēcīgiem konkurentiem degvielas mazumtirdzniecībā. Degvielas tirgū ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs arvien lielāku lomu iegūst kompānijas, kurām ir augsts integrācijas līmenis gan naftas ieguvē un pārstrādē, gan vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā.

Kuri uzņēmumi gūst labumu no augstajām degvielas cenām?

Virspeļņu gūst uzņēmumi, kas nodarbojas ar naftas ieguvi un pārstrādi, savukārt degvielas mazumtirdzniecība ir komercdarbības veids ar salīdzinoši zemu rentabilitāti. Turklāt pastāv risks, ka, piemēram, izveidojoties tirgū cenu karam mazumtirdzniecībā, kas ir patērētājiem labvēlīga īstermiņa tirgus situācija, virkne mazumtirgotāju, nespējot ilgstoši strādāt ar zaudējumiem, var būt spiesti atstāt tirgu, kā rezultātā tirgū var palielināties koncentrācija. Šādā tirgus stratēģijā varētu būt ieinteresēti lielākie tirgus dalībnieki, kuru mātes uzņēmumu finanšu resursu apjoms un līdzdalība citos degvielas tirgus segmentos nodrošinātu šiem uzņēmumiem priekšrocības degvielas tirgus pārdalē.